Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:927108
Vērtējums:
Publicēts: 23.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Eiropas apvienošanās vēsturiskā skatījumā    5
2.  Eiropas integrācijas izvēršanās    11
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Sabrūkot komunismam, Eiropā parādījās vairākas mazas valstis. No padomju okupācijas atbrīvojās Igaunija, Lietuva, Latvija. Čehoslovākija sadalījās atsevišķās valstīs. Dienvidslāvija pārvērtās Slovēnijā, Horvātijā, Bosnijā, Serbijā un Maķedonijā. Kaut gan Baltijas republikas atjaunoja neatkarību, ko tās baudīja pirms Otrā pasaules kara, un Dienvidslāvijas sadalīšanās bija asiņaina, kā tik daudzi līdzīgi neatkarības kari, tomēr tajā visā bija arī kaut kas jauns un suģestējošs.
Periodā starp abiem pasaules kariem uz Baltijas valstīm bieži vien raudzījās, kā uz nepraktiskiem, mākslīgiem lielvalstu radītiem veidojumiem. Čehoslovākija un Dienvidslāvija izveidojās tāpēc, ka to sastāvdaļas netika uzskatītas par dzīvotspējīgām valstīm. Kāpēc tā? Tāpēc, ka pirms 80 gadiem, kad Vilsons, Klemanso un Loids Džordžs pārveidoja Eiropas karti, mazās valstis slikti funkcionēja gan kara, gan miera laikā. Valstij, lai tā būtu dzīvotspējīga, bija jābūt pietiekami lielai, lai sevi aizstāvētu un veidotu relatīvi noslēgtu ekonomisko tirgu.
Šodien nekas no tā vairs nav spēkā. Iestāšanās ES samazina nacionālo tirgu nozīmi. Dalība gan ES, gan NATO padara karu Eiropas dalībvalstu starpā par neiedomājamu, un uzbrukums pat vismazākajai NATO valstij izraisītu dalībvalstu reakciju. Zūdot šādiem ārējiem draudiem, saites, teiksim, starp čehiem un slovakiem (nemaz nerunājot par serbiem un horvātiem) ir pārāk vājas, lai attaisnotu kopīgu nacionālo valdību.
Eiropa kopumā ir pārāk atšķirīga, lai to pārstāvētu tikai tās ekonomisko un politisko interešu grupas, kas tagad dominē nacionālajās valstīs.
Paplašināšanās ir abpusēji izdevīga. Cēloņi, mērķi un iemesli, kāpēc Latvija un citas kandidātvalstis vēlējās iestāties Eiropas Savienībā, ir līdzīgi tai motivācijai, kas attīstās pašā Eiropas Savienībā par Savienības paplašināšanos Centrālā un Austrumeiropā. Paplašinot drošības un labklājības telpu, pieaug ne tikai jauno, bet arī līdzšinējo dalībnieku drošība. Iestāšanās Eiropas Savienībā mazina un novērš mūsdienās svarīgus drošības riskus ne tikai šīm valstīm, bet arī Eiropas Savienībai kopumā. Ar šo paplašināšanos Eiropas Savienība stabilizē arī Krieviju un rada labu pamatu sekmīgām kaimiņattiecībām.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „ES integrācija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/927108

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties