Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,26 (13%)
Cena ar atlaidi*:
1,73
Pirkt
Identifikators:152065
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Zinātnes attīstība mūsdienās paver daudzas iespējas gan slimību ārstēšanā, gan gēnu izpētē un inženierijā, taču pēdējo gadu atklājumi ir šokējoši. Līdz šim tika uzskatīts, ka cilvēka DNS ir kodēta informācija, ko ārēju apstākļu ietekme nevar mainīt, taču tagad šis pieņēmums ir apgāzts – DNS vairs nav cilvēka liktenis.
Cilvēka genoms sastāv no trīs miljardiem bāzu pāru, apmēram 23 000 gēnu, kā arī lēruma sekvenču, kuru nozīme vēl nav izpētīta un kuri kopumā veido divus metrus garu dezoksiribonukleīnskābes (DNS) pavedienu, kas ir satīts tā, lai varētu ietilpt sešas milimetra tūkstošdaļas lielā šūnas kodolā. Šī milzu molekula šodien tiek uzskatīta par cilvēka organisma struktūras projektu. Taču augšanas procesā ir nepieciešami norādījumi, kādas šūnas veidot.
Protams, daudzas šī diferenciācijas procesa nianses var skaidrot ar gēnu vadību, kas integrēti DNS pavedienā: noteiktas olbaltumvielas piestiprinās pie DNS un palīdz aktivizēt enzīmu, kas nolasa ģenētisko kodu. Vai arī olbaltumi nobloķē iespēju šim enzīmam aktivizēties, šāds gēnu aktivizēšanas un izslēgšanas mehānisms šūnai norāda tās uzdevumu.
Tomēr pēdējo gadu laikā arvien biežāk izdodas pierādīt, ka daudzu gēnu aktivitāti iespējams ietekmēt arī no ārpuses un ka šai procesā radušos regulējošos stāvokļus šūna var stabilizēt, tā var tos ielāgot.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,04 €
Materiālu komplekts Nr. 1229016
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Epiģenētika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/152065

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties