Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,48 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,51
Pirkt
Identifikators:593947
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Priekšpilsēta, kas izauga Daugavas kreisajā krastā, veidojās citos apstākļos nekā priekšpilsēta Daugavas labajā krastā. Pirmās blīvāk apdzīvotās vietas Pārdaugavā radās tur, kur Daugavas krastmalā saplūda ceļi uz Rīgu no Zemgales, Kurzemes un Daugavpils, šie ciemi radās pie pārceltuvēm.
Zināms, ka jau 17.gs. Pārdaugavas rīdzinieki ierīkojuši t.s. “kāpostu dārzus” un ar laiku tos apbūvēja ar ēkām. Šie dārziņi piederēja pilsētas amatniekiem un latviešu brālībām. No šo sakņu dārzu jeb “kāpostu dārzu” apbūves ar laiku tad arī izveidojās veseli apbūves kompleksi: Kleisti, Ganības, Vējzaķsala, Ķīpsala, Torņakalns un Iļģuciems.1 Šie “kāpostu dārzi” varētu būt 17.gs. plānos novērošanas torņa apkaimē Bauskas un Jelgavas ceļa sākumā pie pārceltuvēm atzīmētais nelielais ciems, kurā dzīvoja Daugavas zvejnieki un pārcēlāji, Ciemu sauca par Torņa gruntsgabaliem jeb zemi pie Torņa, jau 1688.g. tur atradās 86 mazi gruntsgabali,
Šajā pašā 17.gs. Torņakalna tagadējās robežās ietilpa 2 lieli latviešu ciemi – t.s. Zeme pie tagadējās Jelgavas ielas sākuma un Pusāka ciems gar tag. Vēja ielu. Savukārt 1786.g. daļa no Torņakalna teritorijas tika iekļauta Rīgas policijas novada robežās.2 Šo Pārdaugavas pievienoto daļu ar piepilsētas muižiņām un ciematiem nosauca par Jelgava priekšpilsētu.
Jau no 18.gs. Rīgas rātskungu, namnieku, tirgotāju iemīļota atpūtas vieta bija Pārdaugava ar tās muižiņām, līdz ar to arī Tonrņakalns. Jau 19.gs. viņiem pievienojās arī pieticīgāk nodrošinātie sabiedrības slāņi, kuriem par iecienītāko atpūtas vietu kļuva Altona, jo 18.gs.b. tika ierīkota izpriecu vieta Altonas muižiņas teritorijā pie Mārupītes ietekas dzirnavu dīķa otrā galā.3 Līdz ar to, divas ielas, kas veda uz Altonas muižiņu nosauca par Lielo Altonavas ielu ( tag. O. Vācieša ) un Mazo Altanovas ielu.19.gs. Altonas muižiņu nopirka advokāts A. Rēders. 4
1828.g. tika paplašinātas Pārdaugavas priekšpilsētas robežas un tajās iekļāva Torņakalna D- daļu līdz tag. Robežu ielai, daļu Vecā Nometņu laukuma teritorijas R no Māras dīķa, daļu Šampētera, Bišumuižas, Jaungrāves muižas un Nummurmuižas zemes Ziepniekkalnā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ekskursija pa Torņakalnu”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/593947

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties