Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:787432
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  EMS izveide    3
  EMS izveides posmi    3
  Eirosistēma    4
  Eiropas centrālā banka    5
  Izmantotie avoti    7
  Pielikums    8
Darba fragmentsAizvērt

Pirmo reizi ideja par ekonomisku un monetāru savienību parādījās 1957.gadā Romas līgumā (Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums). Līgums nosaka, ka dalībvalstīm jākoordinē to ekonomiskās politikas un ka politiskā biznesa cikli un valūtas maiņas kursu politikas jāuzskata par kopējo interešu jautājumu. Tomēr līdz pat Māstrihtas līgumam (Līgums par Eiropas Savienību), kas stājās spēkā 1993.gada 1.novembrī, dalībvalstīm neizdevās vienoties par ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanu.
1989.gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar priekšlikumu par Ekonomiskās un monetārās savienības izveidi (Delora ziņojums). ES dalībvalstis, ratificējot Māstrihtas līgumu (1993.gads), piekrita pievienoties vienotai valūtas sistēmai, kad tautsaimnieciskā situācija pietiekami daudzās dalībvalstīs atbildīs noteiktajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, t.s. konverģences kritērijiem.
Būtisks priekšnoteikums EMS izveidei bija pastāvošās vienotā iekšējā tirgus brīvības: brīva kapitāla kustība, pilnībā integrēti banku un finanšu tirgi un nemainīgi noteikts valūtas maiņas kurss. Nākamais solis ekonomiskajā un monetārajā integrācijā bija vienotas valūtas ieviešana un neatkarīgas institūcijas – Eiropas Centrālās bankas – izveide, kas koordinē un nosaka visus ar kopējo monetāro un valūtas politiku saistītos jautājumus.

EMS izveides posmi

Ekonomiskā un monetārā sistēma tika ieviesta 3 posmos. Pirmajā posmā (no 1990.gada 1.jūlija) galvenie mērķi bija kapitāla kustības liberalizācija, monetārās un ekonomiskās politikas koordinācijas pastiprināšana, lai veicinātu dalībvalstu ekonomisko tuvināšanos jeb konverģenci, visu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Monetārajai sistēmai un iekšējā tirgus izveides pabeigšana (kas sāka darboties 1993.gada 1.janvārī). 1992.gadā parakstītā Māstrihtas līguma protokols paredzēja ekonomisko un monetāro apvienošanos un vienotas valūtas eiro ieviešanu īstenot vēlākais līdz 1999.gadam.
Otro posmu ievadīja Eiropas Monetārā institūta (EMI), Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšteča, nodibināšana Frankfurtē 1994.gada 1.janvārī. Tā galvenais mērķis bija, sadarbojoties ar ES dalībvalstu centrālajām bankām, izveidojot Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) izstrādāt dalībvalstu monetārās politikas principus, kā arī pārraudzīt EMS darbību un valstu ekonomisko konverģenci, lai gatavotos dalībvalstu valūtas kursu fiksēšanai pret eiro. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties