Digitālās televīzijas attīstība
Analogo tehnoloģiju laikmetā katra komunikācijas nozare izstrādāja savu noteiktu tehnoloģiju kopumu, kuri savā starpā visbiežāk bija nesavietojami. Ir bijuši daži veiksmīgi mēģinājumi apvienot dažādas mediju formas vienā – avīzēs sāka drukāt fotogrāfijas paralēli tekstam, kino filmās un televīzijas pārraidēs parādījās sinhronā skaņa. Bet pastāvēja arī ārkārtīgi sarežģītas tehniskās barjeras, kuras liedza mediju formu tālāku saplūšanu jeb konverģenci. Telefons nespēja pārvadīt kustīgu attēlu, un veiksmīgais mēģinājums rakstīt video attēlu gramofona vinila diskos arī nodzīvoja ļoti īsu mūžu. Paralēli tehniskajām problēmām pastāvēja arī likumu normas, kuras liedza vienas nozares lielajām kompānijām “ieiet” citā nozarē, tādējādi iegūstot ārkārtīgi lielu varu, kurai var būt negatīvas sekas. Piemēram, telefona kompānijām tika liegts iesaistīties radio un TV raidīšanas biznesā. Bet mūsdienās tik ļoti aktuālā tehnoloģiju digitalizācija visas šīs problēmas nepazīst un tikai pozitīvi ietekmē un paātrina mediju konverģenci.
Rietumeiropas TV kanālu digitalizācijas norise
Iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tika paredzēts, ka digitālā signāla pārraide attīstīsies tieši maksas un privātkanālos. Tādejādi tas manāmi attīstītu televīziju ekonomiku un ļautu tām gūt peļņu tieši no paša skatītāja, atbrīvojot visu TV industriju no tās tradicionālās neatkarības – reklāmas izvietošanas. Tāpat arī TV kanāli ar mazu auditoriju, kuriem ir lielas grūtības ar reklāmdevēju piesaisti, gūs iespēju kļūt izdevīgiem. Daudzas Eiropas mediju grupas un producenti bija gatavi un ieinteresēti iesaistīties šādā jauna veida TV tirgū. Lielākās Eiropas mediju kompānijas paziņoja par saviem plāniem izveidot digitālus satelīta maksas kanālus, un sāka savā starpā veidot alianses, lai paaugstinātu savu ietekmi uz programmu pirkšanas tiesībām, kopīgi izmantotu šifrēšanas tehnoloģijas un samazinātu finansiālo risku.
…
