Par dezinfekciju (no franču valodas des – priedēklis, kas nozīmē iznīcināšanu, likvidēšanu + no latīņu valodas infectio – aplipināšana) sauc dažādu slimību izraisošo mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, vienšūņu, patogēno sēņu u.c.) vai infekciju pārnēsātāju iznīcināšanu ārējā vidē ar speciāliem līdzekļiem - dažādiem faktoriem un vielām, ko izmanto infekciju slimību ierosinātāju iznīcināšanai:
1)mehāniskie līdzekļi, t.i., roku mazgāšana, telpu vēdināšana (laba ventilācija gaisu attīra labāk nekā tā apstrāde ar fizikāliem un ķīmiskiem līdzekļiem) un uzkopšana ar mitru lupatu, mēbeļu un mīksto priekšmetu attīrīšana no putekļiem; mehāniskie līdzekļi samazina mikrobu daudzumu par apmēram 50 – 75 %;
2)fizikālie līdzekļi, t.i.:
temperatūra:
žāvēšana;
karsts gaiss;
virsmas apstrāde ar karstu tvaiku (ūdens tvaiks un karstais gaiss tiek lietots kamerās un speciālos aparātos – autoklāvos);
vārīšana (nodrošina veģetatīvo šūnu pilnīgu iznīcināšanu);
apstarošana ar ultravioleto starojumu - noteiktas frekvences ultravioletais starojums rada pārmaiņās mikroorganismu protoplazmā, kā rezultātā mikroorganismi aiziet bojā;
3)ķīmiskie līdzekļi – ķīmiskas vielas, kas iznīcina slimību ierosinātājus mikroorganismus. Par ķīmiskajiem dezinfekcijas līdzekļiem noder vielas, kas iznīcina slimību ierosinātājus, bet nebojā priekšmetus un virsmas, kuras ar tiem tiek apstrādātas. Dezinfekcijas līdzekļu iedarbība ir atkarīga no šķīdumu koncentrācijas (jo koncentrētāks, jo iedarbīgāks), vides temperatūras un iedarbības ilguma.…