Diskursīvā analīze
Diskursīvā analīze ir metode, ko izmanto pētot, kā darbojas runa un teksts. Diskursīvās analīzes mikrolīmenis ir balstīts uz diskursa konstruktīvistisko dabu jeb sociālo mijiedarbību atsevišķā tekstā, bet makrolīmenis raksturo to, kā tekstā atrodamos diskursus nosaka sociālās problēmas un sociālās institūcijas. Teksts tiek analizēts, pievēršoties valodas izpildfunkcijām – aiz teksta jēgas izpratnes meklējot teksta orientāciju uz darbību.
Diskurss ir sociāls un kognitīvs process, kas palīdz izteikt vārdos mūsu uztvērumus, pieredzi, emocijas, izpratni un vēlmes ar valodu un citiem semiotiskiem resursiem, transformējoties cilvēkiem kopīgā ekspresijas un komunikācijas līdzeklī. Diskurss ir gan konstruēta, gan konstruktīva parādība. To konstruē no vārdiem, kategorijām, kopīgām idejām un plašākām skaidrojošām sistēmām, un to var izmantot, lai konstruētu un uzturētu noteiktu izpratni par pasauli.
Lai veiktu diskursīvo analīzi, pētniekam ir pēc iespējas pamatīgāk jāapgūst diskursīvās analīzes teorētiskās idejas, pirms praktiski īstenot diskursīvo analīzi kā datu analīzes metodi. Ja to neievēro, var sanākt mēģinājums rakstīt dzejoli, pirms tam neizlasot nevienu dzejoli. Diskursīvās analīzes soļi:
1. solis. Nosakiet, kādā veidā diskurss konstruē “objektu”! Objekts ir pētījuma tēma, kas vispirms ir atkarīga no pētījuma jautājuma. Objekts var būt laulības, armija, kāds psiholoģijas aspekts, štatu samazināšana vai jebkas cits. Pētnieka uzdevums ir noteikt dažādos veidus, kādos šis objekts tiek konstruēts tekstā.
…