SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Zemesgrāmatu likums ir pieņemts samērā sen, un gan īpašuma veidi, gan darījumu veidi laika gaitā ir mainījušies, tāpēc pastāv daudz normatīvo aktu, kuri jāievēro, veicot nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Lai mazinātu birokrātisko slogu, izveidota datorizētā zemesgrāmata un izveidota elektroniskā datubāze, kura mazina nepieciešamību pieprasīt izziņas papīra formātā. Autora prāt, lai veicinātu vēl efektīvāku zemesgrāmatu darbu, visām valsts iestādēm būtu ieteicams veidot sadarbību savstarpējai pieejai datorizētām datu bāzām, lai pēc nepieciešamības informāciju varētu iegūt elektroniski.
Autora aprakstītie darījuma ar nekustamo īpašumu nostiprinājumi zemesgrāmatā ir labi nostabilizējušies praksē, taču jāatzīmē šo procedūru sarežģītība un garais birokrātiskais process. Pat, ja ir zināmas vadlīnijas par svarīgākajiem zemesgrāmatā iesniedzamajiem dokumentiem, var gadīties nestandarta situācijas, kuras prasa savādākus risinājumus un papildu dokumentus. Ierindas pilsonim pārzināt visus normatīvos aktus, likumus un procesus, lai sekmīgi veiktu darījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, ir neiespējami. Tāpēc būtu nepieciešams izveidot vai nu elektroniski pieejamu rokasgrāmatu, kura tiktu atjaunota, ja mainās normatīvie akti vai likumi, vai arī konsultatīvo dienestu, kurš sniegtu nepieciešamo informāciju.
Autors izskatot trīs darījuma veidus, kuri tiek nostiprināti zemesgrāmatā secināja, ka lielākā daļa datu, kuri nepieciešami nekustama īpašuma un ar to saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, ir pieejami valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, taču pašreiz spēkā esošie normatīvie akti paredz šo datu iesniegšanu papīra formā. …