Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:423275
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Dabas aizsardzība    6
2.  Latvijas fiziskā ģeogrāfija    8
2.1.  Geogrāfiskais stavoklis    8
2.2  Reljefs    9
2.3  Klimats    9
2.4  Iekšzemes ūdeņi    10
2.5.  Latvijas lielākie ezeri    10
2.6.  Latvijas lielākās upes    10
2.7.  Baltijas jūra un Rīgas līcis    11
3.  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas    11
3.1.  Rezervāti    11
  Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts    11
  Grīņu dabas rezervāts    13
  Moricsalas dabas rezervāts    13
  Krustkalnu dabas rezervāts ( Sk. pielikuma 2 att.)    14
  Teiču dabas rezervāts    14
3.2.  Nacionālie parki    15
  Gaujas nacionālais parks (Sk. pielikuma 1 att.)    15
  Ķemeru nacionālais parks    15
  Slīteres nacionālais parks    16
  Rāznas nacionālais parks    16
3.3.  Dabas parki    17
  Abavas ielejas dabas parks. (Sk. pielikuma 3. att.)    17
  Adamovas ezera dabas parks    17
  Beberbeķu dabas parks    17
  Ciriša ezera dabas parks    18
  Daugavas ielejas dabas parks    18
  Daugavas loku dabas parks    18
  Doles salas dabas parks    19
  Embūtes dabas parks    19
  Engures ezera dabas parks    19
  Gaiziņkalna dabas parks    19
  Istras pauguraines dabas parks    20
  Medumu ezeraines dabas parks    20
  Piejūras dabas parks    20
  Riežupes dabas parks    20
  Salacas ielejas dabas parks    21
  Salāju (Solovja) ezera dabas parks    21
  Saukas dabas parks    21
  Silenes dabas parks    22
  Sventes dabas parks    22
  Talsu pauguraines dabas parks    22
  Tērvetes dabas parks    23
4.  Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi    23
  Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi    24
  Paula Galenieka dendroloģiskie stādījumi Baldones „Rozītēs”    24
  Skrīveru dendrārijs    24
  Tērvetes „Sprīdīšu” dendroloģiskie stādījumi    25
5.  Latvijas aizsargājamie augi    26
5.1.  Kas ir augu aizsardzība?    26
5.2.  Latvijas Sarkanajā grāmatā lietotas šādas kategorijas    26
5.3.  Kas jāievēro augu aizsardzībā ejot dabā?    27
5.4.  Aizsargājamo augu saraksts    27
5.6.  Arī nezāles ir aizsargājamas    28
5.7.  Augu saraksts    29
7.  Aizsargājamie dzīvnieki Latvijā    30
7.1.  Dzīvnieku aizsardzība Latvijā    30
7.2.  Dzīvnieku tiesiskā aizsardzība Latvijā    32
7.3.  Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu    33
8.  Anotācija    35
9.  Аннотация    36
10.  Izmantotā literatūra    38
11.  Secinājumi    39
  Pielikumi    40
Darba fragmentsAizvērt

Vispirms jānoskaidro, ko mēs saprotam ar „dabas aizsardzību” – jēdzienu, kurš šodien reti dzirdams, jo runā gandrīz vai tikai par vides aizsardzību. Lai to izprastu nepieciešams neliels ieskats dabas aizsardzības vēsturē.
Pasaulē pirmos pasākumus dabas aizsardzībā veica 19. g.s. vidū Rietumeiropā un ASV. Sākotnēji iezīmējās divi galvenie virzieni. Pirmais – unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu izdalīšana; otrais – racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana. 20. gadsimtā, sakarā ar intensīvu cilvēka saimniecisko darbību, dabu un cilvēka tuvāko apkārtni piesārņoja ar dažādām kaitīgām vielām un fizikāliem faktoriem (radioaktivitāti, elektromagnētisko starojumu, troksni u. c.). Šī cilvēka tuvākā apkārtne ieguva vides nosaukumu. Vides jēdziens laika gaitā paplašinājās un šodien atsevišķi autori bieži vien jēdziena „daba” vietā lieto „vide”. Ar tīras, nepiesārņotas vides saglabāšanu un nodrošināšanu cilvēku darbam un dzīvei nodarbojas trešais dabas aizsardzības virziens (jēdziena šaurākā nozīmē) – vides aizsardzība. Tā kā tīras vides nodrošināšana mūsu dienās ir kļuvusi ļoti aktuāla un ieguvusi prioritāru nozīmi, tad bieži vien termina „dabas aizsardzība” vietā lieto terminu „vides aizsardzība”, lai gan dažādiem autoriem un dažādiem speciālistiem ir ļoti dažāda šī jautājuma izpratne. Tā pazīstamais dabas aizsardzības speciālists Indulis Emsis ar terminu „dabas aizsardzība” saprot tikai īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzību. Šādā nozīmē par dabas aizsardzību runāsim arī mēs.
Aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā ar mērķi aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, kā arī cilvēka atpūtai un izglītošanai nozīmīgas teritorijas. Mūsu valstī aizsargājamās dabas teritoriju izveidošanos kārtība, pārvalde zemes īpašuma attiecības un citas normas ir apstiprinātas likumā “ par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām “. Aizsargājamās teritorijas izveidošana, protams, vēl nebūt nenozīmē, ka viss ir atrisināts attiecībā uz konkrētas teritorijas aizsardzību. Gluži otrādi, ar to viss tikai sākas un turpinās aizsargājamās teritorijas mūža garumā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1234085
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties