Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:122657
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Dabas aizsardzība – pasākumu sistēma, ko realizē valsts un sabiedriskās instances ar mērķi nodrošināt vērtīgu dabas objektu saglabāšanu, dabas resursu saudzīgu izmantošanu un atražošanu, cilvēka dzīves vides aizsargāšanu no piesārņošanas. Plašākā nozīmē šis jēdziens izsaka cilvēka saudzējošo un sargājošo attieksmi pret dabu atkarībā no ētiskajām normām un zināšanām. Dabas aizsardzības struktūrām ir divi savstarpēji saistīti līmeņi: 1) īpašie dabas aizsardzības pasākumi; 2) dabas aizsardzības uzdevumi un darbība, kas tiek realizēt citu cilvēka darbības jomu ietvaros. Šajā gadījumā dabas aizsardzības speciālie dienesti veic metodisko vadību, konsultācijas un kontroli, nodrošinot principu un rīcības saskaņu ar stratēģiskiem uzdevumiem. Dabas aizsardzības nodrošinājuma kompleksu veido zinātniskās pētniecības, projektēšanas un plānošanas sistēmas monitorings, ekspertīze, informatīvā darbība, izglītošana un audzināšana, materiāli resursi un speciālistu kadri.
Par mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu kustību dabas aizsardzībā 19.gs. sāk Eiropā un ASV. Terminu dabas aizsardzība sāka lietot pēc pirmās starptautiskās dabas aizsardzības konferences 1913 Bernē (Šveicē). Sākotnēji ar dabas aizsardzību saprata tikai izcili skaistu, unikālu dabas objektu, retu un iznīkstošu augu un dzīvnieku sugu aizsardzību. Šādu novirzienu sauc par konservējošo dabas aizsardzību. Tā sekmējusi cilvēka darbības nepārveidotu apvidu (nacionālo parku, rezervātu, dabas parku), kā arī izcilu dabas pieminekļu saglabāšanu daudzās pasaules valstīs. Līdztekus konservējošajai dabas aizsardzībai sabiedrības interesēs vienmēr bijis svarīgi nepieļaut dabas resursu izsīkšanu un to kvalitātes pazemināšanos. Radās priekšstats par dabas resursu izmantošanas normām, atjaunošanas paņēmieniem, kā arī par īpašu, vietējiem dabas apstākļiem atbilstošu saimniekošanas sistēmu (mežsaimniecībā, lauksaimniecībā u.c.). Latvijā šo novirzienu kopš 70. gadu vidus apzīmē ar terminu “dabas- saimniecība”. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Stokholmas konferences (1972. gadā) sāka plaši lietot terminu “vides aizsardzība”. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1218626
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties