D vitamīna lietošanas nepieciešamība un riski

D vitamīns pieder pie taukos šķīstošajiem vitamīniem. D vitamīns ir definēts kā savienojumu grupa, kura ir ar līdzīgu ķīmisko struktūru holesterīnam – holesterīna atvasinājumi. Ādā vitamīns D ir provitamīna veidā (neaktīvs). Ādai saskaroties ar Saules UV - ultraviolētajiem stariem tas sāk aktivēšanās procesu un cilvēka ķermenī norit vairāki sintēzes posmi līdz tiek aktivēts un spēj veikt savas specifiskās funkcijas. Daudzās pasaules vietās, tai skaitā Latvijā, cilvēks nespēj sasintezēt pietiekami lielu D vitamīna apjomu visam gadam. Šādās situācijās organismā veidojas vitamīna D deficīts, kas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt mūsu organismu. D vitamīns ietekmē organismā imūno, balstu/kustību, nervu un asinsvadu sistēmas. Ja neseko D vitamīna līmenim, tas var radīt veselības problēmas, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. [1] D vitamīna aktīvā forma ir hormons kalcitriols, kura trūkums ietekmē vairākas organisma funkcijas. Ja pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns vajadzīgs tikai stipriem kauliem un sekmē kalcija uzsūkšanos, tad tagad pētnieki ir atklājuši arī citas tā funkcijas, piemēram, D vitamīns piedalās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā. Cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni mazāk slimo ar akūtām respiratorā trakta vīrusu infekcijām, tajā skaitā ar gripu.[2] D vitamīnam ir liela nozīme autoimūno slimību profilaksē – tās ir saslimšanas, kad cilvēka imūnsistēma nepareizi darbojas un grauj vairākas orgānu sistēmas, piemēram, hronisks autoimūns tireodīts (imūnsistēma iznīcina vairogdziedzeri), 1. tipa cukura diabēts (1.tipa CD ir hroniska autoimūna slimība, kurai raksturīgs absolūts insulīna deficīts, ko izraisa progresējoša aizkuņģa dziedzera β šūnu destrukcija.) un multiplā skleroze. D vitamīna trūkums palielina arī onkoloģisko saslimšanu risku, kā arī pasliktina psihoemocionālo stāvokli, izraisot nespēku, nogurumu, miega traucējumus un apātiju.[2] Mūsu platuma grādos saules stari nespēj nodrošināt pietiekamu D vitamīna sintēzi, jo