Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,34 (17%)
Cena ar atlaidi*:
1,65
Pirkt
Identifikators:888674
Vērtējums:
Publicēts: 12.03.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

4. Valsts loma AES nelaimes gadījumos
4.1. PSRS rīcība Černobiļas katastrofā
Uzzinot par avāriju atomelektrostacijā, PSRS valdība nesteidzās evakuēt apkārtējās teritorijas, bet gan maksimāli ilgi traģēdiju turēja noslēpumā. Pagāja vairāk nekā 36 stundas līdz tika uzsākta tuvāko pilsētu iedzīvotāju evakuācija. Arī tad, kad PSRS valdība uzsāka glābšanas darbus, to iemesli tika turēti noslēpumā no cilvēkiem, lai negrauto vietējo cilvēku uzticību Padomju Savienībai. Arī ārpasaulei netika dota informācija par katastrofu un tās apmēriem. PSRS valdība līdz pēdējam pūlējās saglabāt PSRS kā nesagraujamas valsts, kurā nelaimes nenotiek, imidžu, jo īpaši tādēļ, ka PSRS bija uz sabrukšanas robežas, un Rietumu demokrātiskā iekārta arvien vairāk apliecināja sevi kā labāk strādājošs valsts pārvaldes forma.
Bet patieso notikumu slēpšanā nav vainojama tikai valdība. Sākotnēji arī AES vadošie inženieri slēpa patiesos katastrofas apmērus, stāstot, ka eksplozija notikusi tikai dzesēšanas sistēmā, nevis reaktora kodolā. Valdība tomēr saņēma patieso informāciju un pēc 24 stundām tā zināja patieso situāciju, tomēr ne tikai neveica nepieciešamos glābšanas darbus, tā arī aizliedza piepilsētu iedzīvotājiem izbraukšanu, lai informācija par traģēdiju neizplatītos. Valdība arī izdeva rīkojumu izlikties, ka avārija nav nozīmīga.

4.2. Japānas rīcība Fukušimas katastrofā
Arī Japānas valdība nesteidzās ar starptautiskiem paziņojumiem par patiesajiem traģēdijas apmēriem, tā ilgstoši apgalvoja, ka nekas traģisks nav noticis. Neskatoties uz to, informācija ar laiku tika izpausta, tā netika slēpta arī no vietējiem iedzīvotājiem, evakuācijas darbi notika operatīvi un laicīgi.
Pēc zināma laika Japānas varas iestādes arī atzina savu vainu notikušajā, atzīstot, ka darbinieki nebija gana apmācīti ārkārtas situācijās un rezerves enerģijas resursi nav bijuši pietiekami nodrošināti. Japānas valdība arī neslēpa detaļas par to, kāpēc notika šī traģēdija, līdz ar to ļaujot citām valstīm mācīties no reaktora dizaina un darbinieku kļūmēm. Japānas sniegtā informācija tiek izmantota, lai pārbaudītu un pilnveidotu atomelektrostacijas un atomelektrostaciju projektus visā pasaulē.

4.3. Valsts lomas izvērtējums
Valsts loma šādās situācijas ir neizmērojama. Tieši valdībai jārūpējas par iedzīvotāju nonākšanu drošās valsts zonās, veselības pārbaudēm un aprūpi, glābšanas dienestu darba organizēšanu. Operatīvs valdības darbs var glābt no radiācijas sekām starptautiskā mērogā, ja ne savā valstī.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,24 €
Materiālu komplekts Nr. 1330605
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju darbības salīdzinājums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/888674

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties