Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Cariskās valdības un vācbaltu muižniecības realizētā agrārā politika Baltijas guberņās 19.gs. nebija veiksmīga

     

    Referāts4 Vēsture, kultūra

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,19 (19%)
Cena ar atlaidi*:
0,80
Pirkt
Identifikators:125111
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ievads.
Darba autors izvēlējās šo tematu, jo, rakstot referātu, ir iespēja izpētīt un noskaidrot, vai patiešām cariskās valdības un vācbaltu muižniecības realizētā agrārā politika Baltija guberņās 19. gs. nebija veiksmīga. Un ja tā, tad kādi tam ir iemesli. Pēc literatūras izpētīšanas autors nonāca pie secinājuma, ka tā patiešām bija neizdevusies.
Krievijas cariskā valdība un vācbaltu muižnieki 19. gs. realizēja dažādas reformas, kas tieši skāra zemniekus un arī pašus muižniekus. Lai gan bija izdoti likumi, kuru mērķi bija gan pašu zemnieku, gan muižnieku stāvokļa uzlabošana, diemžēl agrārā politika nebija veiksmīga. Par to liecina daudzi faktori. Gan zemnieku nemieri, gan dažādas lauksaimniecības krīzes. Tiesa, cars Aleksandrs I gribēja panākt zemnieku labklājības celšanos, bet tai pat laikā nevēlējās īpaši aizvainot muižniekus. Cars tikai tīksminājās ar franču apgaismes idejām, bet necīnījās par tām. [62;2]

Agrāro reformu iemesli.
Jautājumu par agrārajām reformām pirmo reizi apsprieda vēl tikai 1765. gadā, Vidzemes landtāgā. Bet toreiz muižnieki lielā vienprātībā pretojās nopietnākām reformām. [175;3] Taču pēc pāris gadu desmitiem daudzi no viņiem mainīja savas domas, jo viņus sāka nospiest saimnieciskās grūtības, zemnieku nemieri, kā arī uz to spieda krievu valdība.
Muižnieku vajadzības un vēlmes auga, bet to īstenošanai bija nepieciešami naudas resursi, kurus varēja iegūt no pārdotajiem produktiem. Viņiem atlika tikai paplašināt savas zemes, lai būtu vairāk, ko apstrādāt, līdz ar to arī lielāka raža. Taču realitātē situācija bija pavisam savādāka. Zemnieki vairs nespēja kārtīgi apstrādāt un aprūpēt zemes. Līdz ar to ražas daudzums nevis pieauga, bet pat samazinājās. Muižniekiem pat nācās dot saviem zemniekiem produktus, kuri bija paredzēti pārdošanai. Saprotams, muižnieki meklēja izeju no savām saimnieciskajām grūtībām. Viena no šādām izejām bija – uzlabot zemnieku saimniecisko un tiesisko stāvokli. Muižnieki sagaidīja, ka tad zemnieki strādās ar lielāku sparu un dedzību, viņu darba ražīgums pieaugs, kāpēc vairosies ne tikai pašu zemnieku, bet arī muižnieka ienākumi.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,33 €
Materiālu komplekts Nr. 1150900
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Cariskās valdības un vācbaltu muižniecības realizētā agrārā politika Baltijas guberņās 19.gs. nebija veiksmīga”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/125111

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties