Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,70 (17%)
Cena ar atlaidi*:
8,29
Pirkt
Identifikators:172910
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Brīvības cīņu pirmais posms    4
1.1.  Padomju karaspēka iebrukums    4
1.2.  Latvijas Republikas un vāciešu pretuzbrukums    5
1.3.  Apvērsums Liepājā un Rīgas ieņemšana    6
1.4.  Igauņu un Zemitāna spēka uzbrukums    6
1.5.  Cēsu pulka skolnieku rotas izveidošana    6
1.6.  Cēsu kaujas    9
1.6.1.  Priekšvēsture    9
1.6.2.  Kaujas un to iznākums    10
2.  Brīvības cīņu otrais posms    11
2.1.  Bermontiāde jeb Bermonta afēra    11
2.2.  Pirms kara darbības sākuma    14
2.3.  Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas spēki    15
2.4.  Latvijas Bruņotie spēki    16
2.5.  Stāvoklis Lietuvā    17
2.6.  Operācija „Zibens Spēriens” 8.-10. Oktobrī    18
2.7.  Latvijas armijas pretuzbrukums un Daugavas forsēšana 14. un 15. oktobrī    21
2.8.  Vācu leģiona uzbrukums Jaunjelgavas apriņķī 17. – 19. Oktobrī    24
2.9.  Gatavošanās novembra kaujām    25
2.10.  Pārdaugavas un Jūrmalas operācija 3.-11. novembrī    27
2.11.  Pārdaugavas operācija 10. - 11. novembrī    29
2.12.  Kaujas Kurzemē un Zemgalē    32
2.13.  Karojošo pušu zaudējumi    33
2.14.  Jelgavas atbrīvošana    34
3.  Brīvības cīņu trešais posms    41
3.1.  Latgales atbrīvošana    41
3.2.  Daugavpils ieņemšana un kauja pie Daugavpils    46
3.2.1.  Kauja pie Daugavpils    47
3.3.  Ziemeļlatgales ieņemšana un atbrīvošana    50
3.4.  Rēzeknes ieņemšana un atbrīvošana    54
4.  Vardarbība Brīvības cīņu laikā    59
4.1.  Sarkanais un baltais terors    59
4.2.  Vardarbība latviešu – vācu attiecībās    60
5.  Brīvības cīņu hronoloģija    61
5.1.  1918.gads    61
5.2.  1919.gads    61
5.3.  920.gads    63
  Izmantoto avotu saraksts    64
Darba fragmentsAizvērt

4. Vardarbība Brīvības cīņu laikā
4.1. Sarkanais un baltais terors
"Sarkanais terors" sākās 1919. gada sākumā ar koncentrācijas nometņu izveidi Gulbenē, Pļaviņās (toreiz — Stukmaņos) un mācītāja Neilanda muižā netālu no Valmieras. 1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi, kurā tiesu sprieda trīs cilvēki. Sarkanā terora laikā Latvijā ar tribunālu spriedumu nošāva ap 1000 cilvēku, pēc 1919. gada 20. februāra, kad baznīca tika atdalīta no valsts, īpašs terors tika vērsts pret mācītājiem. 1919. gada 25. aprīlī Stučkas valdība izdeva rīkojumu par vāciešu izraidīšanu uz Sibīriju.
"Baltais terors" sākās 1919. gada ziemā Kuldīgā, ko landesvērs atbrīvoja naktī no 12. uz 13. februāri — dažu dienu laikā nogalināja 136 civiliedzīvotājus, par kuriem radās aizdomas, ka tie atbalsta vai simpatizē LSPR režīmam. 24. februārī tika no lieliniekiem atbrīvota Ventspils, kur bez tiesas apšāva visus, kuriem vien varēja pārmest kreisumu vai simpatizēšanu tam (līdz 16. aprīlim Ventspilī nogalināja ap 200 cilvēku, kuru vidū bija pat vairāki Latvijas Pagaidu valdības ierēdņi). Apsardzības ministrijas kontroles nodaļas priekšnieks leitnants S. Staprāns 1919. gada 4. aprīlī informēja apsardzības ministru J. Zālīti, ka Talsu apriņķī un Dundagā "visa vara atrodas vāciešu rokās, kuri izved teroru visšausmīgākos apmēros. Vienos pašos Talsos pa šo laiku ir nošauti 30 cilvēki. Uz nāvi notiesā bez kādas lielas izmeklēšanas. Lielos apmēros notiesā Kandavā un Dundagā. Tas viss tiek darīts uz Latvijas Pagaidu valdības rēķina."
1919. gada 22. maijā Niedras valdībai pakļautais landesvērs un Dzelzsdivīzija bez kaujām ieņēma Rīgu — jau nākošajā dienā pēc landesvēra ienākšanas Rīgā pilsētas ielas atgādināja kaujas lauku: uz visām galvenajām ielām gulēja nošauto līķi, pa 2—3 blakus. Pilsētu sadalīja kvartālos, no kuriem katru ieņēma sava karaspēka daļa, veicot kvartālu kratīšanas: uz ielas apturējuši gājējus un pārbaudījuši viņu dokumentus. Ja karavīri pie kāda atraduši dokumentus, pēc kuriem varētu domāt, ka to īpašnieks ir komunists vai sociāldemokrāts, tad viņu turpat uz ielas nošāvuši. Rīgas cietumi bija pārpildīti, un apcietinātos vajadzējis turēt pat privātos namos. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,38 €
Materiālu komplekts Nr. 1369730
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Brīvības cīņas Latvijas teritorijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/172910

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties