Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:467252
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Romas impērijas un baznīcas sadalīšanās austrumu un rietumu daļā    4
  Konstantinopole un tās īpašais statuss    5
  Justiniāns un cēzaropapisms Bizantijā    6
  Bizantijas baznīcas hierarhija    8
  Bīskapi    8
  Priesteri jeb prezbiteri    10
  Diakoni    11
  Zemākā garīdzniecības kārta    11
  Atšķirības starp katolicisko un ortodoksālo baznīcu un to šķelšanās    12
  Nobeigums    14
Darba fragmentsAizvērt

Ievads.
Bizantija bija tieša Romas impērijas pēctece. Tā izveidojās pēc tam, kad Romas impērija tika sadalīta Austrumromā un Rietumromā. Tā kā Rietumromas impēriju iekaroja barbari, Austrumromas impērijas iedzīvotāji, kā tieši Romas impērijas pēcteči sevi sāka uzskatīt par vienīgo civilizēto un kulturālo tautu. Viņi mantoja arī romiešu godkārību.
Bizantija pārmantoja daudzas Romas kultūras vērtības, tajā skaitā monoteistisku reliģiju sākumā katolicisma formā.
Referāta mērķis bija izpētīt Bizantijas jeb ortodoksālās baznīcas iekšējo uzbūvi un hierarhiju, tās atšķirības no katoļu baznīcas. Vairāk pievērsīšos 6.gs., proti, laikam, kad Bizantijas imperators bija Justiniāns I, jo tieši šis laiks ir interesants ar to, ka rodas ‘cēzaropapisms’, proti, imperators ir gan valsts, gan baznīcas augstākais pārvaldnieks. Izpētiju to, kādi ir katras baznīcas kalpotāju kārtas uzdevumi un pienākumi, un, cik lielā mērā imperators (tieši Justiniāns) ietekmēja baznīcu.
Referāts balstīts uz Justiniāna likumiem, galvenokārt, Halkedonas koncila kanoniem. Imantoti arī interneta resursi un grāmatas par kristietību un tās sākumiem.

Romas impērijas un baznīcas sadalīšanās austrumu un rietumu daļā.
3.gs beigās Romā valdīja imperators Diokletiāns, kurš veica dažādas reformas gan valsts pārvaldē, gan militārajā, gan administratīvajā jomā. Šīs reformas principā kļuva par pamatu Romas impērijas sadalīšanai.
Lai mazinātu provinču seperātismu un atjaunotu Romas impērijas vienotību, viņš 50 esošās Romas provinces pārdalīja, izveidojot 100 jaunas provinces. 101. province bija pati Roma. Šīs simts provinces tika apvienotas 12 diecēzēs, kuras pārvaldīja imperatora iecelti vikāri.
286. gadā Diokletiāns nosūtīja uz Galliju par savu līdzvaldnieku (augustu) pasludināto Maksimiānu, liekot pamatus jaunai valsts pārvaldes sistēmai – tetrarhijai. Gan Diokletiāns, gan Maksimiāns abi izvēlējās sev vēl vienu līdzvaldnieku, kuram piešķīra cēzara titulu. Bija paredzēts, ka abi augusti valdīs 20 gadus, pēc tam to vietā nāks cēzari, kas savās vietās izvēlēsies divus jaunus cēzarus. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1129505
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties