Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas brīvības atņemšanas vietās — cietumos ir pabijuši un arī pašreiz tur atrodas vairāk nekā pārdesmit tūkstošu cilvēku. Tas nozīmē apmēram pāris vidēja apdzīvotības līmeņa Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu. Neapšaubāmi, ka Latvijai tas ir augsts un pat ļoti augsts rādītājs. Pārāk dārgi tas iznāk materiālā, gan arī morālā izteiksmē.
Piecpadsmit Latvijas cietumos un ieslodzījuma vietās uz 2004.gada 1.janvāri pēc tieslietu ministrijas datiem atradās 8231 ieslodzīto, no tiem 4962 notiesātie un 3269 apcietinātie (tie kuri vēl gaida tiesas spriedumu). Lielākā daļa no tiem ir vīrieši (aptuveni 85%) un aptuveni 90% gadījumos šie noziegumi ir pastrādāti alkohola vai narkotisko vielu iespaidā.
Cietumos atrodas arī bērni līdz 18 gadu vecumam, no ieslodzīto kopskaita viņi sastāda 2.3%, tas ir aptuveni 350 – 380 bērni Latvijā pastāvīgi atrodas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas iestādēs. Jājautā vai tas ir normāli?
Valstī, kurā narkotikas ir nopērkamas naktsklubos, kontrabanda mērāma miljonos, korupcijas skandāli ir ierasta lieta un bērnus liek cietumos.
Bērns taču nav tas, kas ieved valstī narkotikas, kas organizē kontrabandu un pieprasa kukuļus par saviem pienākumiem. Bērns ir tikai mūsu spogulis. Jo tas, kuram maz ticis piedots, maz spēj arī mīlēt. Varbūt ir vērts mainīt savu attieksmi, lai jauni ievainojumi neradītu jaunu vēlēšanos atriebties. Atriebties par mīlestības trūkumu, par sāpēm un ciešanām, par nodevību.…