Bertolda Brehta estētiskie principi un kino

Filmas uzstādījums un stils ir tāds, ka tā atgādina sapni. Ainavas Dogvilā ir nosacītas, tās sastāv no baltām kontūrām, kas novilktas uz melnas grīdas. Uz katras mājas ir redzams tās īpašnieka vārds. Pilsētas galvenā iela ir tikai melna grīda, daži elementi, piemēram, puķes, tiek tikai uzrakstīti, taču to tur nav un tie nav redzami. Tādejādi, tiek izmantots viens no Brehta episkajā teātrī aizsāktajiem tehniskajiem paņēmieniem.
Viens no interesantākajiem šīs filmas aspektiem ir tas, ka tajā tiek paņemts daudz kas no teātra elementiem, bet arī - tiek izmantotas iespējas, ko var realizēt tikai ar kinokameru. Praktiski katrā ainā skatītājs redz visu kadru no augšas, kas parāda visu filmas uzstādījumu. Šis skatu punkts atklāj filmas mākslīgumu un jau kopš paša sākuma skatītāja uzmanība tiek pievērsta tam, ka šī ir tikai filma, saglabājot distanci attieksmē pret tajā notiekošo.
Arī filmas daļu atdalījums ar nosaukumiem, kas apraksta darbību, ir tiešs Brehta paņēmiens. Kā piemēru var minēt 9. daļu “kurā Dogvillā notiek ilgi gaidītā vizīte un filma beidzas”. Tātad, skatītājs jau no paša sākuma zina, ka filmai būs deviņas daļas, un fon Trīrs ļauj skatītājam uzzināt, kā filma beigsies, tādejādi pievēršot skatītājam uzmanību procesam, nevis rezultātam, tam, kā rezultāts tiek panākts un tas ir vēl viens no tipiskākajiem Brehta paņēmieniem.
…