Abi galvenie varoņi ir nabadzīgu vecāku bērni, nerimtīgi meklētāji, bieži vien nesaprasti. Boņa un Daukas rakstura īpašībām , tieksmēm un likteņiem ir daudz kas kopīgs. Lielā mērā šī radniecība izskaidrojama ar aptuveni līdzīgiem dzīves apstākļiem. Zvejnieka atraitnes dēlam Daukam ir nepārvarama kāre visu zināt un saprast, viņu nemitīgi nodarbina svarīgi jautājumi: vai zeme ir apaļa vai nav, un kas īsti ir tur, kur debess velve saskaras ar jūru. Ja Boņam ir vectēvs un Tancis, ar kuriem varēja runāt par visu, tad Dauku apkārtējie ļaudis nesaprot, un viņš iemanto palamu „dullais”. Pat skolotājs nevis atbalsta Daukas interesi, bet ar pērienu un pamācību „neesi tik gudrs” cenšas viņa „dullumu” izdzīt. Arī zvejnieki tik nosmejas un pat Daukam uzkliedz, lai „stājoties mierā ar niekiem.” Pieaugušie nespēj iedziļināties bērna pasaules izpētē, sauc viņu par dullo, jo tā ir vieglāk sevi attaisnot, savu neziņu vai nevaļu atbildēt. Pamazām gan skolā, gan pie mācītāja, gan pie skrodera un ganu gaitās mazo Dauku
nepamet izziņas kāre. Lai gan pamazām viņš rod atbildes uz saviem kņudīgajiem jautājumiem, noskaidro, ka zeme ir apaļa, ka tā griežas ap sauli, ka, braucot tālu jūrā, var labi redzēt zemes apaļo formu, ar to vien nepietiek – Dauka pats par to grib pārliecināties un stāsts beidzas traģiski.
Turpretim vectēvs Boņu uztver ļoti nopietni, runā ar viņu kā lielu vīru, piemēram, kad runa iet par Boņa precībām. Vectēvs pat dod Boņam padomu. Boņs arī bieži atdarina apkārtējos, tā mācoties īstu vīru uzvedību.
Secinājumi
1. Izpētot tēlu veidošanas paņēmienus, secinu, ka autori mākslinieciskajam veidojumam ir izmantojuši tiešos un netiešos tēlu veidošanas paņēmienus.
2. Analizējot iegūtos rezultātus, var secināt, ka ļoti spilgti izteikta doma, ka cilvēka ārējais izskats atbilst raksturam.
3. Abos darbos rādot notikumus, atklājas rakstura īpašības, caur kurām rakstnieki pauž uzticību ētiskiem ideāliem.
4. Rakstnieki aicina saskatīt pasaulē neparasto, var secināt, ka pasaulē ir arī neparasti cilvēki,
5. Abiem rakstniekiem tēlu izmantošanas paņēmieni izmantoti vienādi, Klīdzējam ar humoristisku pieskaņu, bet Sudrabu Edžum – traģiski.
6. Abi rakstnieki aicina neapstāties – Dauka aiziet bojā, mēģinot noskaidrot atbildes uz saviem jautājumiem, bet būtiski ir Izidora vārdi, kas aicina neapstāties un neiegrimt mietpilsonībā, tādējādi aicinot atzīt garīgās nepiepildāmības jēgu.
…
