Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,63 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,86
Pirkt
Identifikators:421044
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2005.g. - 2007.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    3
  Ievads    5
1.  Literatūras apskats    6
1.1.  Baltijas jūras ūdens apmaiņa    6
1.2.  Rīgas līča piesārņojuma problēmas, risinājumi    6
1.3.  Fosfātu pārpilnība Baltijas jūrā    7
1.4.  Zilaļģu apraksts    8
2.  Ūdens kvalitātes noteikšanas metodes un ūdens paraugu ņemšana    9
3.  Pētījumu rezultātu analīze    10
3.1.  Fosfāti, nitrāti un nitrīti    10
3.2.  Dažādu ūdens parametru ietekme uz zilaļģu ziedēšanu    11
  Secinājumi    14
  Izmantotie informācijas avoti    15
  Pielikums    16
Darba fragmentsAizvērt

Darba tēma: Baltijas jūras piesārņojums ar barības vielām un ar to saistītā zilaļģu attīstība jūras ūdenī.
Baltijas jūra ir piesārņota ar barības vielām gan Latvijas, gan Zviedrijas u.c. valstu krastā. To pierāda “ražīgā” zilaļģu ziedēšana, kas Rīgas līcī sastopama gandrīz katru gadu jūlija mēnesī. Zilaļģu ziedēšana ir gana nelabvēlīga jūras un cilvēka dzīvei, jo tā zināmā mērā ierobežo dzīves apstākļus gan virszemē, gan zemūdens pasaulē. Ūdenī zilaļģes nomāc citu aļģu sugu attīstību, bet pludmalē tās liedz cilvēkiem peldēties, jo peldoties ar zilaļģēm piesārņotā ūdenī var iegūt apdegumus, slimības, dažādus ādas bojājumus un pat ādas vēzi. Tādejādi, zilaļģes mūsu acīs kļūst par īstām “briesmonēm”, bet tomēr tās ir pašas senākās aļģes Zemes virsū. Lai novērstu šo globālo nelaimi nepieciešams iepazīties ar sarežģītajiem un jūtīgajiem procesiem Baltijas jūras ekosistēmā, un to var panākt vienīgi veicot pētījumus.
Darba mērķis: Noteikt jūras piesārņojumu ar barības vielām savā dzīvesvietā (Majoru Zilā karoga pludmalē, Bulduru Zilā karoga pludmalē un pie Lielupes ietekas jūrā), kā arī, novērot zilaļģu “ziedēšanu” atkarībā no tā.
Darba uzdevumi:
1)Noteikt ūdens kvalitāti vizuāli.
2)Noteikt fosfātu, nitrātu un nitrītu koncentrāciju ūdenī.
3)Salīdzināt iegūtos ūdens piesārņojuma rezultātus ar starptautiski pieļautajām normām un ar ziņām periodikā, kā arī ar ūdens piesārņojumu Baltijas jūras pretējā krastā (Zviedrija un Norvēģija).
4)Salīdzināt iegūtos rezultātus ar zilaļģu “ziedēšanu”.
5)Iepazīstināt citus cilvēkus, kā arī, skolēnus ar jūras ekoloģiskajām problēmās.
Hipotēze: Fosfātu daudzums jūras ūdenī ir palielināts un tas izraisa zilaļģu “ziedēšanu”.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, biogēno elementu (fosfātu, nitrātu, nitrītu) koncentrācijas noteikšana ar indikātoru metodi.
Baltijas jūrā jūras sāļums parasti nepārsniedz 13 promiles (13 grami sāls 1 litrā ūdens).Teorētiski nepieciešami 30 gadi, lai apmainītos viss Baltijas jūras ūdens.
Katru gadu Baltijas jūra uzņem vairāk nekā 650 km3 saldūdens. Baltijas jūras sateces baseins ir no Ziemeļvācijas uz dienvidiem līdz Čehijai. Bez visa šī saldūdens Baltijas jūrā gadā caurmērā ieplūst 450 km3 sāļā Ziemeļjūras ūdens. Kopumā Baltijas jūrā katru gadu ieplūst 1100 km3 ūdens.
Lielās sāļuma atšķirības apgrūtina abu ūdensmasu sajaukšanos. Šī noslāņošanās ir par iemeslu arī tam, ka sāļūdens ieplūde Baltijas jūrā ir tik ierobežota. Kā Beltos, tā Ēresunā atrodas sekli sliekšņi. Beltos slieksnis ir 18m dziļumā – Darsas slieksnis, Ēresunā slieksnis ir 8 m dziļumā pie Limhamnas. Tā kā sāļais ūdens Ziemeļjūrā parasti atrodas 15 m dziļumā, sliekšņi neļauj tam ieplūst Baltijas jūrā. (14)
Tikai pateicoties rudens un ziemas dziļajiem cikloniem Baltijas jūrā ieplūst lielāki sālsūdens daudzumi. Tieši tajā laikā, kad vairāki cikloni cieši cits aiz cita šķērso dienvidu Skandināviju, ieplūde var kļūt nozīmīga. Zemais atmosfēras spiediens un spēcīgie rietumu vēji paceļ ūdens līmeni Kategatā. Vienlaikus vēji spiež Baltijas jūras ūdeni uz austrumiem, pie kam Baltijas jūras dienvidu daļā ūdenslīmenis krītas. (14).…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,28 €
Materiālu komplekts Nr. 1133811
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Baltijas jūras piesārņojums ar barības vielām un ar to saistītā zilaļģu attīstība jūras ūdenī”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/421044

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties