Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:500276
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Audzināšana Atēnās    4
2.  Audzināšana Spartā    8
3.  Sengrieķu domātāju uzskati par audzināšanu    10
3.1.  Demokrits    10
3.2.  Sofisti    10
3.3.  Sokrāts    11
3.4.  Platons    12
3.5.  Aristotelis    12
  Nobeigums    14
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Nozīmīgs aspekts Senajā Grieķijā bija tas, ka, lai bērnu audzinātu, viņam vispirms bija jākļūst par cilvēku, t.i., būtībā mazulim jāpiedzimst fiziski veselam , bez anomālijā un jāizvairās no slimībām, kuras visbiežāk izplatījās tieši nehigiēnisko apstākļu dēļ, kādos mazulim bija jādzīvo.
Pedagoģija (paidagogē) – zinātne par audzināšanu – grieķiem nozīmēja “bērna pavadīšanu” vai drīzāk “bērna vešanu”. Vešanu nekur citur kā vien dzīvē, jo bez audzināšanas un izglītības (paideia) grieķu bērnam nekādas dzīves nav – tikai tāda dzīvnieka dzīve vai verga dzīve. Galvenais audzināšanas rādītājs Senajā Grieķijā bija polisas (valsts) un tās sabiedrības intereses.
Autors uzskata, ka galvenā divu pazīstamāko polisu Atēnu un Spartas audzināšanas sistēmu nozīmīgākā atšķirība arī skaidrojama polisu attīstības apstākļiem. Jo, piemēram, kareivīgajā Spartā audzināšanas mērķis bija izaudzināt krietnu karavīru, kurš varētu aizstāvēt valsti un gūt laupījumu karos. Turpretī Atēnas, kur no naturālās saimniecības bija izveidojusies plaša ekonomika un kur uzplauka māksla un attīstījās zinātne, audzināšanas mērķis jau bija iegūtu jaunieti, kurš bija pilnīgi sagatavots dzīvei, lai neapstātos valsts ekonomiskā un kultūras attīstība.
Autors nonāca pie secinājuma, ka liela daļa pedagoģiskās teorijas pamata jautājumi: par audzināšanu un izglītību – privātu vai valsts sponsorētu, par vecāku atbildību bērnu audzināšanā – ko mācīt mājās, ko skolā, par mācību metodēm – piespiest vai pārliecināt, par skolēnu attiecībām ar skolotājiem – personiskām vai formālām, par ētisku vērtību mācīšanas iespējām ir vismaz 2500 gadus veci.
Arī virkne vārdu, ar kuriem apzīmē izglītības iestādes – “skola”, “ģimnāzija”, “licejs”, “akadēmija” u.c. – nāk no sengrieķu valodas.
Pēc darba autora domām sengrieķu audzināšanai un audzināšanai mūsdienu Latvijā ir dažas kopējas pazīmes:
• Audzināšana sastāv no vairākiem etapiem, kas ir atkarīgi no bērna vecuma un var noritēt arī paralēli divi vai vairāki etapi, piemēram, Senajā Grieķijā konkrēti Atēnās mūziskā skola un gimnastikā skola noteiktu laika posmu norisinājās paralēli, savukārt mūsdienu Latvijā tās var būt pamatskola un mūzikas vai mākslas skolas, kā arī citas skolas, ko bērns apmeklē vienlaicīgi.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Audzināšana Senajā Grieķijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/500276

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties