Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,14 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,85
Pirkt
Identifikators:143564
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
I.  Atmiņas, uzmanības un domāšanas procesi. Teorētiskais pamatojums    4
1.1.  Atmiņa    4
1.1.1.  Atmiņas struktūra un procesi    8
1.2.1.  Aizmiršana    10
1.2.3.  Interesanti fakti par atmiņu    11
1.2.  Uzmanība    13
1.2.1.  Uzmanības īpašības    14
1.2.2.  Interesanti fakti par uzmanību    15
1.3.  Domāšana    16
1.3.1.  Domāšanas veidi un formas    17
1.3.2.  Domāšanas operācijas    19
1.3.3.  Interesanti fakti par domāšanu    20
II.  Atmiņas, uzmanības un domāšanas empīriskais pētījums    21
2.1.  Metožu izvēles pamatojums    21
2.2.  Atmiņas testu rezultāti    22
2.3.  Uzmanības testu rezultāti    24
2.4.  Domāšanas testu rezultāti    26
2.5.  Kopsavilkums    28
  Secinājumi    29
  Literatūras saraksts    30
  Pielikums    31
Darba fragmentsAizvērt

“Izskaidrojums tam, kālab kāds [kaut ko] atceras, nav jāmeklē nekur tālu, bet gan saiknē ar [šim kaut kam] līdzīgo, pretmeto vai esošo.” (Aristotelis)

Jēdzienam “atmiņa” nevar atrast vienu konkrētu definīciju, tam ir daudz un dažādu skaidrojumu.
Atmiņa:
Pagātnes pieredzes organizēšanas un saglabāšanas process, kas ļauj atkārtoti izmantot šo pieredzi pašreizējā dzīvē. 1
Uzņemto priekšstatu uzglabāšanas un atkārtošanas spēja. Mūsu psihiskie pārdzīvojumi, kas, ierosinādami nervus un to centrus uz darbību, rada nervu pārmaiņas, it kā zīmes, dispozīcijas2. Tās dod iespēju atkārtot uzņemtos priekšstatus tad, kad vairs nedarbojas šie kairinājumi, kuri viņus radīja.3
Psihiska izziņas sistēma, kas nodrošina informācijas iegaumēšanu, saglabāšanu, aktualizēšanu un aizmiršanu.3
Viens no galvenajiem psihiskās izziņas procesiem, kas nodrošina informācijas iegaumēšanu, saglabāšanu, aktualizēšanu (atpazīšanu un atveidošanu) un aizmiršanu. Atmiņa saista informāciju par pagātni, tagadni un nākotni, tā ir mācāmības un attīstības pamatnosacījums.4
Atspoguļošanas process, taču atspoguļots tiek ne tikai tas, kas iedarbojas uz pašreizējo, bet arī tas, kas noticis pagātnē. Atmiņa ir apziņas funkcija, kas izpaužas visu agrāko parādību pārdzīvojumu uzglabāšanā. Tai ir svarīga loma cilvēka dzīvē, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un pēc vajadzības var tās izmantot praksē. Atmiņa cieši saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni. Pateicoties atmiņai, cilvēks atspoguļo iepriekš uztvertās parādības, kas konkrētajā brīdī uz viņu neiedarbojas. Visi agrāk pārdzīvotie priekšstati uzglabājas atmiņā.5
Spēja saglabāt un atcerēties iepriekšējo pieredzi. Psiholoģijā atmiņu pieskaita pie to psihisko procesu kategorijas, kas piedalās jebkuru citu psihisko aktu nodrošināšanā, uzturot to veselumu. Atmiņa savieno subjekta pagātni, tagadni un nākotni. Tās pamatā ir nervu sistēmas spēja saglabāt informāciju, pateicoties noteiktām pārmaiņām nervu šķiedrās, atbildot uz iedarbību.6

Atmiņa ir viens no interesantākajiem un brīnumainākajiem psihiskajiem procesiem, kas ļauj mums atcerēties un saglabāt savā prātā dažāda veida informāciju – zināšanas, notikumus, atgadījumus, sajūtas, skaņas, cilvēku sejas, balsis, deju soļus, smaršas, garšas, dažādu lietu un priekšmetu izskatu utt. (šajā nodaļā analizēta un apkopota informācija galvenokārt izmantojot tādas grāmatas kā “Psiholoģija vidusskolai. Skolēna grāmata”, Roberta Ķīļa sastādītā grāmata “Atmiņa un vēsture no anrtropoloģijas līdz psiholoģijai”, K.Ašmanis “Psiholoģija” un P.Birkets “Pedagoģiskā psiholoģija”).
Eksperimentāli psiholoģiskos pētījumus 19.gs. pēdējā ceturksnī aizsāka G.Ebinghauzs, kas noskaidroja svarīgas kvalitatīvas likumsakarības, bezsaturīga stimula materiāla iemācīšanā, saglabāšanā un iegaumēšanā.7
No atmiņas izkoptības pakāpes un dominējošajām formām atkarīga cilvēka piemērotība noteiktai profesijai. Neviens cilvēks nevar apgalvot, ka viņam ir ideāli laba, nemainīga atmiņa, jo tās darbu ietekmē dažādi faktori - citi pozitīvi, piemēram, svaigs gaiss, bet citi otrādi – negatīvi. Atmiņu pavājina gan nogurums, gan dažādu antibiotiku lietošana.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,28 €
Materiālu komplekts Nr. 1125374
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atmiņas, uzmanības un domāšanas ietekme uz skolēna vidējo atzīmi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/143564

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties