Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,18 (18%)
Cena ar atlaidi*:
0,81
Pirkt
Identifikators:170113
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Kas ir atavisms?    3
2.  Kā izpaužas atavisms?    3
3.  Kas nav atavismi?    4
4.  Kā atavismi rodas?    5
5.  Ko mums var pavēstīt atavismi?    6
6.  Pielikums (attēli)    7
7.  Izmantotie avoti    8
Darba fragmentsAizvērt

1. Kas ir atavisms?
Atavisms ir parādība, kad indivīdam attīstās pazīmes, kas piemitušas viņa tālam sencim. Dažādus atavisma veidus zinātnieki skaidro kā ģenētiski recesīvas pazīmes vai arī kā dominantas pazīmes ar nepietiekamu spēju attīstīties.
Atavismi ir zināmi daudzām dzīvnieku sugām – no zirgiem, kas piedzimst ar lieku īkšķi, līdz pat cilvēkiem, kas piedzimst ar asti. [3.]

2. Kā izpaužas atavisms?
Laiku pa laikam parādās ziņas par zvejniekiem, kuri notvēruši un palaiduši atpakaļ okeānā neparastu radību – delfīnu, kuram līdztekus sugai raksturīgajām pazīmēm – muguras spurai, astes spurai un divām pleznām jeb krūšu spurām – pie pašas astes atrodas vēl divas spuras. (skat. Pielikumu, 1.att) Delfīnam šīs liekās spuras ir palīdzējušas izdzīvot, jo tieši šīs īpatnības dēļ tam ir ļauts atgriezties ierastajā vidē, tomēr praktiskas nozīmes tām nav. Liekās spuras var uzskatīt par nejaušu kroplību, tomēr no zinātniskā viedokļa šī parādība nozīmē vairāk. [3.]
Ir zināms, ka vaļi ir cēlušies no četrkājainajiem sauszemes dzīvniekiem un ka lielajiem vaļiem visbiežāk ir sastopamas atliekas no izzudušajām pakaļkājām. Tie ir atsevišķi kaulu fragmenti, kas atrodas dziļi ķermeņa iekšienē. Arī fosilijas liecina, ka primitīvajiem vaļiem ir bijušas pakaļkājas vai vēl viens spuru pāris. [3.] Tādēļ rodas jautājums – vai notvertais delfīns bijis kādas aizvēsturiskas sugas eksemplārs vai īpatnis, kam atjaunojies priekšteču izskats?
Notikumu interesantāku padara fakts, ka šādi atradumi nav nemaz tik reti – tātad tā nav unikāla nejaušība. Piemēram, 1919. gadā pie Kanādas krastiem tika nomedīts valis, kuram bija ne vien lieks spuru pāris, bet arī pāris kājām līdzīgu piedēkļu, kuru garums pārsniedza vienu metru un kuru iekšienē atradās kājām raksturīgie kauli – augšstilba kauls un liela kauls. [3.]
Atavismi novēroti ne tikai zīdītāju vidū – zinātnieku redzeslokā nonākušas arī čūskas, kurām izveidojušies kāju aizmetņi (skat. Pielikumu, 3.att). No kukaiņiem atavismu visspilgtāk raksturo zarkukaiņi – tiem gadu gaitā spārni vairākkārt ir izzuduši un atkal atjaunojušies. [3.]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,22 €
Materiālu komplekts Nr. 1228476
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atavisms”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/170113

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties