Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,54 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,95
Pirkt
Identifikators:353310
Vērtējums:
Publicēts: 08.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Referāta tēmas pamatojums un viedoklis par izlasīto literatūru   
  Ievads   
  Mežotnes pils   
  Kazdangas pils   
  Elejas pils   
  Durbes pils   
  Blīdenes pils   
  Pilsblīenes muiža   
  Remtes muiža   
  Secinājumi   
  Izmantotās literatūras saraksts   
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Klasicisma uzplaukuma periodā nostabilizējās raksturīgais muižu ansambļu plānojums ar kungu namu parādes pagalma galā un gar pagalma sānu malām simetriski izkārtotām saimniecības ēkām-kūtīm, staļļiem un ratnīcām. Tām parasti veidoja plašus lieveņus- kolonnu vai kolonnu arkāžu portikus. Šis mūra celtņu tipiskais izveidojums sakņojas tautas koka celtniecības senajās tradīcijās. Gandrīz katrā Latvijas nostūrī ir vēl saglabājusies ne viena vien lieliska klasicisma celtne, un gandrīz visas tās iekļautas valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstos.
Klasicisms aizsākās kā atbilde uz rokoko vieglprātību un sentimentalitāti. Klasicisms atšķirībā no baroka stila, kas klasisko mantojumu pārstrādāja ļoti radoši, lietoja jau gatavas, antīkajā arhitektūrā aizgūtas orderu formas – kolonnas, kolonnu pilastru portikus, klasiskus antablementus, kasešu griestus u.tml. Pārsegumos, līdzīgi kā antīkajā arhitektūrā, jumta forma kļuva maksimāli lēzena. Celtnēs iecienīta bija rotondas (cilindriska) forma un sfēriskas formas kupola pārsegums. Klasicisma celtnēm kopumā ir raksturīga skaidra, loģiska uzbūve, kas apvienojas ar cēlu harmoniju.
Šī laika arhitektūras mantojumā īpaši nozīmīgas ir vairākas pilis, kuru celtniecība saistīta ar Saksijā dzimušā arhitekta J.G.Ā.Berlica vārdu. Tās ir Mežotnes, Elejas, Kazdangas un Durbes pilis. Visu uzskaitīto muižu rašanās saistīta ar vienu pasūtītāju – K.J.F. fon Mēdemu, viņa piederīgajiem un draugu loku. Tieši K.J.F. fon Mēdems par savas dzimtas arhitektu izvēlējās J.G.Ā. Berlicu, kurš, iepazinies ar Pēterburgā strādājošā itāļu arhitekta Dž. Kvarengi projektiem, un nedaudz tos pārveidojot un variējot, sāka tos īstenot vērienīgās būvēs Mežotnē (1798-1802), Kazdangā (1800-1804) un Elejā (1806-1810).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Arhitekta Johana Georga Ādama Berlica arhitektūras raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/353310

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties