Alberta Einšteina relativitātes teorija

Alberts Einšteins (1879.14.03 – 1955.18.04.) – fiziķis. Viens no mūsdienu fizikas pamatlicējiem. Beidzis Federālo tehnisko augstskolu Cīrihē (1900). Strādājis par ekspertu Bernes patentu birojā (1902. – 1909.). Bijis Federālās tehniskās augstskolas (1909. – 1911., 1912. – 1914.), Prāgas Vācu universitātes (1911. – 1912.) un Berlīnes universitātes (1914. – 1933.) profesors. Bijis arī direktors ķeizara Vilhelma Fizikas institūtā Berlīnē (1914. - 1933.). 1933. gadā no fašistiskās Vācijas emigrēja uz ASV, kur līdz mūža beigām strādāja Prinstonas Perspektīvo pētījumu labratorijā. A. Einšteins ir bijis ļoti aktīvs cīnītājs par mieru, pret fašismu, pret kodolieroču izmantošanu. Galvenais A. Einšteina zinātniskais sasniegums ir relativitātes teorija, kas būtiski pārvērta priekšstatus par laiku un telpu. 1905. Gadā radīja speciālo relativitātes teoriju, formulēja jaunus kustības likumus, kas vispārināja Ņūtona kustības likumus. A. Einšteins izvirzīja divus postulātus:
1) visās inerciālajās sistēmās visi fizikālie procesi noris vienādi (A. Einšteina relativitātes princips);
2) gaismas ātrums nav atkarīgs no gaismas avota vai novērotāja ātruma.

…