Aizbildnība un aizgādnība / Referāts / Tiesības / ID: 694109

Autors: Annija (15)

Vērtējums:

Publicēts: 29.11.2010.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 7 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Aizbildnība	5
1.1.	Aizbildnības nodibināšana	5
1.2.	Aizbildnības lietu piekritība	6
1.3.	Personas, ko var iecelt par aizbildņiem	7
1.4.	Aizbildņa pienākumi un tiesības	9
1.5.	Aizbildnis kā nepilngadīgā pārstāvis	11
1.6.	Mantas pārvaldība	12
1.7.	Aizbildņa norēķināšanās	14
1.8.	Atlīdzība aizbildnim	15
1.9.	Aizbildņa atbildība	15
1.10.	Līdzaizbildņi un īpašie aizbildņi	16
1.11.	Bāriņtiesa un tās attiecības ar aizbilstamajiem un aizbildņiem	16
1.12.	Aizbildnības izbeigšanās	17
2.	Aizgādnība	19
2.1.	Aizgādnības nodibināšana, izbeigšana	19
3.	Bāriņtiesu (pagasttiesu) aizbildnībā un aizgādnībā esošo personu mantisko interešu aizstāvība	22
	Secinājumi	27
	Izmantotā literatūra	28

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Pērn 1598 vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības, kas ir par 74 personām mazāk nekā 2004.gadā, liecina Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) 2005.gada pārskata dati.
Savukārt aizgādības tiesības ar tiesas spriedumu 2005.gadā ir atņemtas 1119 personām, kas ir par 337 personām vairāk nekā 2004.gadā.
Kā norāda BĢLM Sabiedrisko attiecību departamenta pārvaldes vecākā referente Inguna Kaņepe, aprūpes tiesības ir iespējams atjaunot - pēc aprūpes tiesību atņemšanas sešus mēnešus ar vecākiem strādā sociālie darbinieki un bāriņtiesa, un vecākiem ir iespēja mainīt savu dzīves veidu un apstākļus.
Savukārt, ja pēc aprūpes tiesību atņemšanas situācija nav mainījusies uz labo pusi, bāriņtiesa sniedz prasību rajona tiesā, lai vecākiem atņemtu aizgādības tiesības. Šajā gadījumā bērns kļūst juridiski brīvs un ir pieejams adopcijai.
Visvairāk personu, kurām atņemtas bērna aprūpes tiesības ir Rīgā - 261, Daugavpilī - 100, Liepājā - 70. Rajonos attiecīgi - Rīgas rajonā - 88 personām, Tukuma rajonā - 79 personām, Valmieras rajonā - 56 personām, Cēsu rajonā - 55 personām, Dobeles rajonā - 52 personām, Balvu rajonā - 35 personām.
…

Autora komentārsAtvērt

Ievads.; 1.Aizbildnība; 1.1. Aizbildnības nodibināšana; 1.2. Aizbildnības lietu piekritība; 1.3. Personas, ko var iecelt par aizbildņiem; 1.4. Aizbildņa pienākumi un tiesības; 1.5. Aizbildnis kā nepilngadīgā pārstāvis; 1.6.Mantas pārvaldība; 1.7.Aizbildņa norēķināšanās; 1.8. Atlīdzība aizbildnim; 1.9.Aizbildņa atbildība; 1.10.Līdzaizbildņi un īpašie aizbildņi; 1.11.Bāriņtiesa un tās attiecības ar aizbilstamajiem un aizbildņiem; 1.12.Aizbildnības izbeigšanās; 2.Aizgādnība; 2.1.Aizgādnības nodibināšana, izbeigšana; 3.Bāriņtiesu (pagasttiesu) aizbildnībā un aizgādnībā esošo personu mantisko interešu aizstāvība; Secinājumi; Izmantotā literatūra. Ģimenes tiesībām piederoša joma ir aizbildnības un aizgādnības attiecību reglamentācija. Tā ir uzskatāma kā speciāla valsts noteikta forma tiesiskai gādībai pār personām, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī pār mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja (CL 216.p.). Juridiskā terminu vārdnīcā tiek dota terminu “aizbildnība” un “aizgādnība” jēdzienu definējumi: “aizbildnība”- likumā noteikta forma rīcības nespējīgas personas (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai; šīs aizsardzības realizācija; savukārt “aizgādnība” – to nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes locekļus trūkumā vai nabadzībā (“Juridisko terminu vārdnīca, “Kamene”,2002., 8.-9.lpp.). Atjaunojot Latvijas Civillikumu 1993.gadā, aizbildnības un aizgādnības institūts tajā palika negrozītā sākotnējā 1937.gada redakcijā. Tādējādi Latvijā tika atjaunota pirms padomju okupācijas līdz 1940.gadam pastāvējušā aizbildnības un aizgādnības sistēma. Tāpēc Latvijā tika atjaunota tai vēsturiski tradicionālā aizbildnības un aizgādnības iestāžu struktūra – atjaunotas bāriņtiesas un pagasttiesas. Likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” pieņemts 1995.gada 6.novembrī un tā pamatā bija 30.gadu likumi par bāriņtiesām un pagasttiesām.

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −5,48 €