A.Grīns "Nameja gredzens"

"Nameja gredzens" ir Aleksandra Grīna pirmais romāns, kas periodikā pirmo reizi parādās 1929. gadā, bet grāmatā 1931. gadā. Krievu tulkojumā "Nameja gredzenu" publicē Rīgas laikraksts "Segodņa" 1936. gadā, un tūlīt pēc tam tas iznāk arī atsevišķā grāmatā. 1939. gadā "Nameja gredzenu" izdod lietuviešu valodā.
Šis romāns Aleksandram Grīnam jau ir tematiski raksturīgs. Nameja, Zemgales pēdējā valdnieka tēmu A. Grīns sāk risināt kopš savas pašas pirmās grāmatas - pret Tērvetes Nameju cīnās krustnesis Bertrams no Tionvilas ("Krustneša gaitas"), par Nameja pīšļu sadedzināšanu aiz bailēm, ka tam pieder burvju vara pār zemgaļiem, stāsta "Nameja atgriešanās". Un tad seko romāns "Nameja gredzens", kurā gan stāstīts par krietni vēlāku laika periodu - 17. gadsimta Kurzemi, Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi, tās ļaužu un arī valdnieku likteņiem 17. - 18. gs.
"Nameja gredzens" ir raksturīgs Aleksandra Grīna rakstības veidam - dēkains sižets ar pēkšņiem likteņa pavērsieniem, atšķirīga, ļoti dažāda darbības vide, sākot ar netīru ceļmalas krogu un vienkāršu latviešu zemnieku istabu līdz Kurzemes hercoga pilij Jelgavā un Polijas karaļa pilij Varšavā. Grīns stāsta arī par raganu sārtu Kalnamuižā, gan poļu karapulku cīņām moldāvu zemē pret valahiem un tatāriem, gan Moldāvijas grāfa Zamoiska dzīrēm, gan latviešu zemnieku mocīšanu Jelgavas pils pagrabos.…