Cenzūra no viduslaikiem līdz "glavļitam"

Meklē patiesību, klausies patiesību,
mīli patiesību, runā patiesību un
aizstāvi patiesību līdz nāvei.
Jans Huss

Cenzūras vēsturi varētu pietuvināt civilizācijas vēsturei. Ilgu gadsimtu garumā kādam atsevišķi vai pat veselai tautai ir tikušas aizbāztas mutes. Dažādos laikos eksistējušas valdošās šķiras bailes no patiesības. Ne vispār, bet katram laikam savādākas. Savas vācu okupācijas laikam, savas padomju laikam, pavisam citādas viduslaiku baznīcai vai krievu caram. Katrā laikā cita satura un autoru grāmatas bijušas iekļautas aizliegtajos sarakstos vai slēgtajos fondos un grāmatu sārti ir aprijuši lielu daļu mūsu civilizācijas kultūras.
Ielūkosimies kā cenzūru paskaidro dažādas enciklopēdijas:

Cenzūra [lat. censura ] – 1. Senajā Romā – cenzora amats; 2. valsts sistēma, kas pārrauga presi un citus masu medijus
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. – Rīga : Avots, 2005

Cenzūra 1. vēst. Senajā Romā – cenzora amats; 2. pol. Informācijas pielaižamības pārbaude; iestāde, kas veic šo pārbaudi; 3. Sods, ko uzliek deputātiem par parlamenta reglamenta pārkāpumiem.
Svešvārdu vārdnīca. – Rīga : Norden AB, 2000

Cenzūra – institūcija, kas kontrolē informācijas saturu nolūkā novērst sistēmai politiski vai morāli nepieņemamu ideju un nevēlamu faktu nonākšanu atklātībā. Parasti ar cenzūru tiek domāta valsts institūcija, bet var runāt arī par citu struktūru veiktu cenzūru, pašcenzūru.
Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca 2004. – Rīga : Nordik, 2004

…