Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:567176
Vērtējums:
Publicēts: 20.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ādolfa Hitlera īss apraksts    4
1.1.  Biogrāfija    4
1.2.  Uzskati    6
2.  Hitlers un ebreju tautības cilvēki    8
3.  A. Hitlera nozīme 2. pasaules karā un Latvijā    11
  Literatūras saraksts    14
  Interneta resursi    14
Darba fragmentsAizvērt

A. Hitlera nozīme 2. pasaules karā un Latvijā
1939. gadā Hitlers un Staļins rosīgi gatavojās īstenot savu mērķi atgūt Pirmajā pasaules karā zaudēto un atjaunot bijušo impēriju kundzību pār Austrumeiropu. Kad Rietumu lielvalstis Lielbritānija, ASV un Francija neizrādīja gatavību aizstāvēt jaunās Centrāleiropas valstis no Vācijas uzmācības, Hitlers un Staļins secināja, ka viņiem tāpat izdosies sadalīt savā starpā visu Austrumeiropu. Tā arī sākās Latvijas valsts bojāejas plānošana.
1939. gada 23. augustā tika noslēgta vienošanās starp nacionālsociālistisko Vāciju un Padomju Savienību, ko parasti pēc pilnvarotajiem parakstītājiem sauc par Molotova-Ribentropa paktu. Atklāti šis dokuments tika izsludināts kā neuzbrukšanas līgums starp divām lielvarām, bet slepenajā papildu pielikumā Austrumeiropa bija sadalīta "ietekmes sfērās". Kaut gan nacionālsociālisma un komunisma ideoloģijas bija savstarpēji naidīgas, Hitlers un Staļins vienprātīgi vienojās iznīcināt jaunās valstis, kas bija radušās pēc veco impēriju sabrukuma. Molotova-Ribentropa pakts bija starpvalstu līgums, kas kalpoja Vācijas un Padomju Savienības īstermiņa interesēm nodrošināt mieru savā starpā. Tajā pašā laikā abas puses gatavojās savstarpējai cīņai uz dzīvību un nāvi.
Līguma slēdzēji tīši un nekaunīgi neņēma vērā Baltijas valstu, Polijas, Somijas un Rumānijas brīvību, neatkarību un pašnoteikšanās tiesības. Sākotnēji Vācijas paredzētajā sfērā bija Lietuva un daļa no Polijas. Padomju Savienībai paredzēja Somiju, Igauniju, Latviju un daļas no Polijas un Rumānijas. Vēlāk, 28. septembrī, nolēma visas trīs Baltijas valstis iekļaut Padomju Savienības ietekmes sfērā, bet Vācijai piešķīra plašākas teritorijas Polijā.
Lai rastu vācu tautai plašāku dzīves telpu, 1939. gada 1. septembrī Hitlers pavēlēja Vācijas karaspēkam uzbrukt Polijai. Hitlers jutās drošs, ka Staļins ievēros Molotova-Ribentropa pakta noteikumus un neiejauksies. Poļu cerības, ka Lielbritānija un Francija viņiem sniegs bruņotu palīdzību, bija veltīgas. Abas šīs valstis gan nosodīja Vācijas rīcību un pieteica tai karu, bet tiešu bruņotu atbalstu Polijai tās nesniedza.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ādolfs Hitlers”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/567176

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties