Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:186317
 
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Bet jau 1601. g., vēl turpinoties zviedru – poļu karam, Zviedrijas hercogs Kārlis vērsās pret muižnieku patvaļu Latvijā paziņodams: “zemniekiem vajadzētu būt brīviem no muižniekiem…Viņiem vajadzētu varēt sūtīt savus bērnus skolās mācīties visādus amatus, kas būtu noderīgi šai zemei…” (129. lpp. U. Ģērmanis).
Vēsturnieks J. Kriškāns uzskata, ka 17. gs. latvijas tautas galvenie izglītotāji bija zviedri un viņu ieviestās dzīves un izglītības reformas. Zviedrijā zemnieki jau daudzus gadus atpakaļ bija brīvi ļaudis. Zemnieku karalis Gustavs Vazna ļāva parastam lauku kopējam saņemt tādu pašu izglītību kā jebkuras šķiras cilvēkam. Zviedrijas ģeogrāfisko apstākļu dēļ (zeme reti apdzīvota), bērnu pulcēšanās skolās bija neiespējama. Šie īpatnējie apstākļi spieda valdībai meklēt un atrast iespēju zemnieku bērnu izglītošanai. Reāla iespēja bija bērniem zināmu laiku mācīties mājās, apgūstot pamatiemaņas rakstīšanā un lasīšanā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1221592
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties