Turcijas daudzveidīgā teritorija radusies zemes plātņu kustūbas rezurltātā. Turcija ir kalnaina zeme
Reljefs: valsts atrodas Vidusjūras- Himalaju vulkāniskajā joslā, kur raksturīga aktīva zemestrīču darbība, kalnu veidošanās. Lielāko valsts daļu aizņem kalni un kalnienes. Valsts A daļā plešas Armēnijas kalniene, bet centrālajā daļā- Anatolijas kalniene. No pārējās pasaules Turcija atdalīta ar stāvajām Tauru kalnu klintīm, kas paceļas valsts D daļā. Turcijas piekrastēs var atrast visu veidu pludmales. Zemienes aizņem tikai šauras piekrastes joslas Trāķijas pussalas R, arī starp Melnās jūras krastu un Pontijas kalniem, D piekrastē starp Vidusjūru un Taura kalniem.
Turcijas derīgie izrakteņi ir akmeņogles, alva, cinks, varš, dzelzsrūda, hroms, antimons, marmors, laukšpats, kaļķakmens, māli.
Tuza ezers (turku: Tuz Gölü — ‘Sālsezers’) ir liels sālsezers Turcijas centrālajā daļā, 150 km dienvidos no Ankāras. Beznoteces ezers. 2001. gadā Tuza ezeru iekļāva dabas aizsargājamā teritorijā, kas aptver visu ezeru, upju ietekas un tuvējās stepes. Ezera dienvidu daļā uz kādas salas ligzdo Turcijā lielākā flamingu (Phoenicopterus rubber) populācija.
…
