Tējas dzeršanas tradīcija un lietošana ikdienā kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu pasaules iedzīvotāju dzīvē. Bieži vien tēja tiek lietota ne vien kā piedeva sarunām draugu lokā, bet arī saslimšanas gadījumu sākumposmā un turpmāk, jo tā palīdz no organisma izvadīt kaitīgās vielas. Tējas krūmu lapas, kas mūsdienās tiek audzētas īpašos apstākļos, ir ļoti rūpīgi vāktas un apstrādātas. Parasti tēju iedala zaļās, dzeltenās, sarkanās un melnās, kā arī augu un augļu tējās. Zaļā tēja netiek fermentēta, tāpēc tajā saglabājas īpašības, kas piemīt svaigai tējas lapai.Melnā tēja tiek stipri fermentēta, lai papildinātu tējas labo garšu un vērtību. Tējas lapiņas fermentēšanas procesā paliek sarkanīgas, bet pēc žāvēšanas – melnas. Zaļajā un dzeltenajā tējā C vitamīna ir desmit reižu vairāk nekā melnajā. Melnajai tējai ir vislielākā šķirņu daudzveidība, tā ir apveltīta ar visbagātīgāko garšas un krāsas nianšu gammu. Tējai piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības, tā satur ievērojami daudz vērtīgu uzturvielu - miecvielas, kofeīnu, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, C, B1, B2, K vitamīnus, nikotīnskābi. Svaigās tējas lapās C vitamīna ir četras reizes vairāk nekā citrona vai apelsīna sulā.
