Valdība
Peru politiskajā vēsturē ir bijuši vairāki militāri apvērsumi un veiktas vairākkārtējas izmaiņas konstitūcijā. Kopš 1993. gada Peru konstitūcijā ir apgalvots, ka valdības vadītājs ir Peru prezidents, kurš uz pieciem gadiem ir tautas ievēlēts. Viņu var atkārtoti ievēlēt tikai uz vēl vienu termiņu. Prezidents ir ne tikai valdības, bet arī valsts galva. Prezidents ieceļ un vada Ministru Padomi. Viņam valdības grožus palīdz vadīt divi viceprezidenti, kuri arī ir tautas ievēlēti. No 2006. gada Peru prezidents ir Alans Garsija. Likumdošanas vara pieder vienpalātas Peru kongresam, kura locekļus tauta ievēl uz pieciem gadiem.
Demogrāfija
Tagadējā Peru teritorija bijusi mājvieta daudzām senajām indiāņu civilizācijām — Naskas, čimusu un Čivinas civilizācijai. Peru bija arī varenās inku impērijas centrs, senā inku galvaspilsēta Kuskoatrodas valsts dienviddaļā. Spāņu iekarotāji nopostīja neskaitāmos kultūras pieminekļus, tomēr joprojām visā Peru atrodami daudzi inku slavas liecinieki. Katru gadu miljons tūristu apmeklē Peru, lai skatītu tos savām acīm. Lielākā daļa Peru iedzīvotāju (45%) ir indiāņi, 37% - jaukteņi (eiropiešu un indiāņu pēcteči). Ļoti ilgi Peru vienīgā oficiālā valoda bija spāņu valoda, līdz 1975. gadā valsts valodas statusu piešķīra kečvu, bet 1980. gadā — arī aimaru valodai.
Tautsaimniecība
Peru ir mazattīstīta valsts, kuras tautsaimniecība ilgstoši ir bijusi atkarīga no izejmateriālu eksporta uz augstāk attīstītām valstīm Ziemeļu puslodē. Tā ir pasaulē viena no vadošajām valstīm zvejošanā, un ieņem augstas vietas pasaules rangā pēc bismuta, sudraba un vara ieguves. Pēdējās desmitgadēs valstī tiek veicināta tautsaimniecības modernizācija, attīstot netradicionālas eksporta nozares, kā arī veicinot plaša patēriņa preču ražošanu, lai apmierinātu vietējās vajadzības. Vairākās jomās joprojām pastāv nopietnas ekonomiskās problēmas. Periodiski zemestrīces, zemes nogruvumi, El Ninjo lieti un citas dabas katastrofas izraisa postījumus transporta tīklos un lauksaimniecībā. Ierobežotā aramzemes platība neatbilst strauji augošā iedzīvotāju skaita vajadzībām, tādējādi nepārtraukti pieaug importētās pārtikas daudzums, kā arī pastāv grūtības mainīt valstī valdošos zemes apsaimniekošanas un ēšanas paradumus.
…
