Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:696161
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Senākais posms (vēlais paleolīts, agrais un vidējais mezolīts)
1.1. Apkārtējā vide un pirmie ienācēji
Paleolīta beigās ap 8500. g. Pr. Kr., sekojot ziemeļbriežiem, Latvijā ienāca piermie iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki. Viņu apmetne atklāta pie Daugavas Salaspils Laukskolā. Apmetnes rajons aptvēra apmēram 200 m garu joslu.
Mezolīta sākumā klimats kļuva nedaudz siltāks, izveidojās Joldijas jūra, kurai atkāpoties no Latvijas teritorijas, sakarā ar klimata sasilšanu, veidojās ezeri, kur bija pietiekami daudz barības, lai apgādātu lielākas ciltis ar pārtiku. Tas veicināja pirmo apmetņu veidošanās ezeru un upju krastos.
Visvairāk apmetņu veidojās Lubānas līdzenumā (tur bija atklātas 25 apmetnes) .
Visvairāk ir pazīstamas sekojošas apmetnes: zvejnieku apmetne pie Burtnieku ezera, Zvidzes apmetne (parsvarā ķertas līdakas un sami) pie Lubānas ezera un Sūļaga (visvairāk mēdīti aļņi) pie Lubānas ezera.
Zvērādas izmantoja apģērbam, no kaula un ragiem gatavoja zvejas un mēdību rīkus(šķērpus, bultas, harpūnas). Darbarīkus gatavoja no krama. Liela loma saimniecības attīstībā bija Kundas kultūrai. Viņu darinātie priekšmeti no raga un krama, tika atrasti Latvijā.
Vēlajā mezolītā Latviju apdzīvoja divu antropoloģisko tipu pārstāvji: eiropeīdi un laponoīdi.
Šie iedzīvotāji nodarbojās ar zveju un mēdīšanu. Veidoja savrupas iedzīvotāju grupas. Vēlāk starp viņu grupējumiem veidojās kultūras un laulīu sakari – un tas vērojams visā Kundas kultūras areālā, un piemīt arī daļai Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāju blīvums mezolītā bija apm. 0,03 – 0,05 – cilvēki uz 1 km2, tātad Latvijas teritorijā dzīvoja apm. 2 – 3 tūkstoš cilvēku.
Apkārtējā vide
Ap 5600.g.pr.Kr. – 3400.g.pr.Kr. - mēdnieku un zemnieku saimniecības uzplaukuma posms, jo sākās atlantiskā klimata periods. Platlapju meži sasniedza maksimālo izplatību, notika intensīva purvju veidošanās . Aļņu vietā biežāk bija sastopami mežacūkas un tauri.
Klimatiskie apstakļi un iztikas resursi nodrošināja optimālus apstākļus mednieku, zvejnieku un augu vācēju saimniecības attīstībai, cilveku skaita pieaugumam.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties