Bedības, to nozīme tautasdziesmās, ticējumos... / ID: 237616

Autors: Aleksejs Garders (2)

Vērtējums:

Publicēts: 26.10.2021.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Pamatskolas

Literatūras saraksts: 1 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

Darba fragmentsAizvērt

Sagatavošanās bērēm, Aizsaulei
Vecie ļaudis sagatavojas laicīgi- drēbes, šķirstis, Dainas zārks
Notiek vākas
Mirēju novieto zemē uz galiem salmiem, zirnāju cisām, ragavām.
Novietošana zemē- ļaunprātīga rīcība
Mirušo apkopj, sagatavo dzīvei Aizsaulē.
Saģērbj goda kārtā- goda drānas, drānas baltā krāsā. Melna krāsa- nav latviešu paraža.
Aizsaule- līdzīga zemes dzīvei. Uz to mirušam dotas mantas.

Bērinieku atgriešanās sētā
Eglītes, paeglītes nociršana. Lauž priežu vai egļu zarus. Sagaida mājinieki, vērdami vārtus, dziesmās vaicādami pēc mirušā. Mirušā vietā pārvesta zaļa eglīte.
Pēdējais gods: ar ēšanu, dzeršanu, dziedāšanu, dejošanu un rotaļām (malšana).
Galda mielasts- karašas, balta maize, gaļa, zirņi, pupas, alus.
Ja mirušais aizgājis veļos neprecējies. Tad bēdu mielasts, ejot pāri pusnaktij- apzīmē nenosvinēto vedību godu.
…