Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:458760
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Johans Gotfrīds Herders (1744-1803)
Vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
No vienas puses Herders bija zinātnieks apgaismotājs, bet no otras puses – luterāņu mācītājs.
Jau no jaunības dienām Herderu interesēja attīstības ideja, īpaši par mākslu, valodu un domāšanu kā cilvēka specifisko īpatnību. Valodas attīstību viņš saistīja ar kultūras attīstību, atzīstot tās pēctecību.
Attīstības ideju Herders attiecināja arī uz dabu un sabiedrību. Pēdējā virzās uz savu augstāko pakāpi, ko viņš nosauca par humānismu. Humānisms atbilst cilvēku dabiskajam stāvoklim. Despotisms ir pretrunā ar to.
Herderam bija skaidrs, ka cilvēka liktenis un viņa kā personības veidošanās pilnīgi atkarīga no sabiedrības. Tas liecina par to, ka personības harmoniskai attīstībai nepieciešams izmainīt sabiedriskos apstākļus.

Herdera filozofiskie uzskati kļuva par pamatu viņa pedagoģiskajiem uzskatiem un darbībai. Skolu viņš redzēja kā reālas izglītibas nesēju, kas sagatavo jauno paaudzi praktiskai darbībai.
Mācībās viņš pievērsa uzmanību audzēkņu vecuma īpatnībām. Skolotājam jābūt par paraugu.
Herders skolu redzēja kā laicīgu skolu, kuras darbības pamatā ir humānisma un garīguma princips.
Domājot par mācītāja sūtību, J.Herders uztvēra to pedagoģiski. Dzīves pieredze māca, ka tikai kopā ar izglītotāko cilvēku daļu var celt tautas kultūru un cilvēku sapratni.

Garlībs Merķelis (1759-1850)
Vācu luterāņu mācītajs, rakstnieks, publicists, apgaismotājs.
1796. gadā tika izdota grāmata «Latvieši, sevišķi Vidzemē, filosofiskā gadsimteņa beigās». Tā bija uzrakstīta franču un vācu apgaismības ideju ietekmē. Izglītots cilvēks vairs nevar būt vergs, viņš apzināti tiecas pēc brīvības.
Merķelim cilvēka labklājība, brīvība un izglītība atrodas cieša saistījumā. «Brīvību pareizi izlietot māca tikai izglītība, un tā rodas vienīgi no labklājības, kas atkal savukārt iespējams tikai ar brīvību un izglītību.»
Pedagoģiski svarīga ir Merķeļa izteikta doma par to, ka ne lasīšanas, ne amatniecības skolas, ne arī jaunas dziesmu grāmatas, «bet tautas brīvības un labklājības sasniegšana ir pamats izglītībai.»
Merķelis uzsver, ka skola var izpildīt savu galveno funkciju, ja cilvēks ir brīvs un materiāli nodrošināts.
«Nevis skola rada cilvēkus, bet cilvēki – skolas.»

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Baltvācu pedagoģiskās atziņas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/458760

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties