Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:195264
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Pētāmo makroekonomisko rādītāju aprēķināšanas teorētiskās un praktiskās problēmas    4
3.  Makroekonomiskās situācijas salīdzinošā analīze 2 valstīs    11
3.1.  Iekšzemes kopprodukts    11
3.2.  Nodarbinātība un bezdarbs    12
3.3.  Inflācija    13
3.4.  Imports, eksports, ārējā tirdzniecība    15
3.5.  Valsts parāds un budžeta deficīts    17
4.  Secinājumi    19
5.  Priekšlikumi turpmākajiem izpētes virzieniem    19
6.  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    20
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi.
Apkopojot rezultātus, secinām, ka abas valstis 2008. gadā skāra ekonomiskā krīze.
Latvijā aizsākoties krīzei, tika ievērojami samazināts izglītības, veselības aprūpes un sociālais budžets. Gada beigās starptautiskie aizdevēji Latvijai piešķīra 7.5 miljardus EUR aizdevumu. Ar 2011. gads ir iezīmējis ekonomisko rādītāju pakāpenisku augšupeju, kas turpinājās arī 2012.gadā
Pieaugošais bezdarbs un arvien sarūkošais ienākumu līmenis krīzes laikā iedzīvotājiem lika migrēt uz Rietumeiropu darba meklējumos.
ES dalībvalstīm kopš 2007. gada, pasaules globālā finanšu krīze nopietni ietekmējusi arī Lietuvu – cēlās inflācija, palielinājās bezdarbs, valsts parāds.
Latvijas un Lietuvas inflācija sasniedza visu laiku augstāko līmeni 2008.gadā. Augsta un svārstīga inflācija abās valstīs ietekmē aizņēmējus, jo palielinās lēmumu pieņemšanas risks, pieaug izmaksas un samazinās izvēles iespējas
Makroekonomiskie rādītāji abās valstīs 2011.gadā rāda izeju no dziļās 2009. gada krīzes, ar tam sekojošu stabilizāciju. Visumā Latvijā augšupejas atjaunošanās ir lēnāka, ko īpaši atspoguļo bezdarba rādītāji, kas krītas relatīvi lēnāk. Bezdarba līmenis stabili krities abās valstīs, bet Latvijā joprojām esot augstākajam.
Abām valstīm veicināt valstu ekonomisko izaugsmi, kas būtu pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un labklājībai. Veikt pārdomātu, nodokļu politiku, kas būtu pievilcīga gan uzņēmējam, gan iedzīvotājiem, līdz ar to samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.

Priekšlikumi turpmākajiem izpētes virzieniem
Nepieciešams turpināt veikt pētījumus, jo situācija valstu ekonomikā nepārtraukti mainās. Pašlaik eirozonas ekonomika ir ieslīgusi recesijā, tāpēc ir svarīgi pētīt makroekonomisko rādītāju attīstības dinamiku un tās ietekmi uz Latviju un Lietuvu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties