A/s "Latvijas Krājbanka" prakses pārskats

Secinājumi
1. AS „Latvijas Krājbanka” ieņem pirmo vietu Latvijas komercbanku vidū pēc klientu apkalpošanas centru skaita un trešo vietu pēc privātpersonu noguldījumu apjomiem.
2. 2008. gadā klientu noguldījumu portfelis bijis par 104 miljoniem lielāks nekā 2009. gadā, tas skaidrojams ar privātuzņēmumu noguldījumu samazināšanos.
3. Aktīvi 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājušies par 109 943 000 Ls, jo samazinājies postenis – Prasības pret kredītiestādēm.
4. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2009. gadā, bija 12.70% (2008: 11.37%), kas pārsniedz Bāzeles Komitejas ieteikto 8% minimumu un pārsniedzot Kredītiestāžu likuma Latvijas bankām noteikto kapitāla pietiekamibas rādītāja minimumu 8%. Bankai ir stabila kapitāla pozīcija.
5. Krājbankas ROE rādītājs 2008. gadā bija 7,2%. Toties 2009. gadu banka slēdza ar zaudējumiem, tādējādi ROE rentabilitātes rādītājs bija negatīvs (-3,96%).
6. Bankas izdevumu struktūrā lielāko daļu ieņem procentu maksājumi, kas ir summas ziņā gandrīz vienādi ar pamatdarbības izdevumiem. Izdevumi sastāda 48 miljonus 2008. gadā un 2009. gadā tie pieauguši par 1.5 miljoniem. Zaudējumi mērāmi 1.9 miljonu apmērā.
7. Bankas ieņēmumu struktūru veido galvenokārt procentu ieņēmumi un pamatdarbības ieņēmumi, kopsumā sastādot 57.5 (2009) un 56.4 (2008) miljonus latu.
8. Veiksmīgu rezultātu pierādījusi AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “LKB Krajfondi”, kur pensiju plānu klientu skaits 2009. gada beigās sasniedza 77 524 (+8.6% par gadu), bet kopējie LKB Krājfondi pārvaldīto valsts fondēto otrā līmeņa pensiju plānu aktīvi 37.4 milj. latu (+60% par gadu).
9. Visizplatītākie riski, kuriem ir pakļauti bankas darbinieki ir Fizikālie riska faktori; fiziskie riska faktori; psiholoģiskie un emocionālie riska faktori un traumatiskie riska faktori.

Priekšlikumi
1. Vispasaules finanšu krīzes ietekmē, bankai pievērst stingrāku uzmanību pie kredītu izsniegšanas, izvērtējot aizņēmēja piedāvātās ķīlas un spēju aizņemto naudu atmaksāt.
2. Detalizēti izvērtēt izdevumu posteņu kontroli, lai adekvāti samazinātu tos, tādējādi būtu iespējams gūt lielāku peļņu.
3. Pārskatīt darbinieku skaitu un darba sadali, vai nav iespējama optimizācija.
4. Uzklausīt vairāk darbiniekus, veicot regulāras aptaujas, tos izprast un motivēt, lai paaugstinātu darba kvalitāti un darbinieka vēlmi strādāt organizācijā.
5. Informēt periodiski (mutiski) darbiniekus par darba aizsardzības jautājumiem, lai novērstu pastāvošos riska faktorus.
…