Dzelzceļa transportā vilcienu kustība tiek veikta atbilstībā ar grafiku. Vilcienu kustības grafiks izsaka visu ekspluatācijas darba plānu un ir pārvadājumu organizācijas pamats. Vilcienu kustību stingrā atbilstībā ar grafiku panāk, precīzi izpildot staciju, lokomotīvju un vagonu depo, vilces apakšstaciju, tehniskās apkopes punktu, ceļa distanču un citu ar vilcienu kustību saistītu dzelzceļa struktūrvienību darba tehnoloģisko procesu. Apvienot un koordinējot šo struktūrvienību darbu, vilcienu kustības grafiks ļauj panākt nepieciešamo mijedarbību starp tām.
Vilcienu kustības grafikam ir jānodrošina pasažieru un kravu pārvadājumu plāna izpilde; vilcienu kustības drošība; visefektīvāko iecirkņu caurlaides un caurvedes un staciju pārstrādes spēju izmantošana; lietderīgu ritoša sastāva izmantošana; noteiktā lokomotīvju brigāžu nepārtrauktā darba laika ilguma ievērošana; ceļu, būvju, SCB, sakaru un elektroapgādes iekārtu uzturēšanas darbu veikšanas iespēja.
Vilciena gaita grafikā tiek attēlota kā punkta kustība koordinātu sistēmā, kurā uz abscisu ass ir diennakts laiks no 0 līdz 24 h, bet uz ordinātu ass – nobrauktais ceļš. Tādējādi vilcienu kustības grafiks izteic sakarību t = f(S), kur S – vilciena nobrauktais ceļš, t – tā gājiena laiks. Punkta kustības pēdu nosacīti attēlo kā taisni, kas savieno vilciena atiešanas un pienākšanas punktus blakusesošajos sadales punktos, tā, it kā vilciens posmā brauktu ar pastāvīgu ātrumu.
Īstenībā
šis ātrums mainās, it sevišķi vilcienam bremzējot un ieskrienoties (sk. svītrlīniju 1 att). Taisnes un horizontāles veidotais leņķis raksturo vilciena ātrumu.…
