1. Laiks un vieta tiesiskā darījumā. Cik tie ir saistoši un noteicoši pie darījuma izpildes.
Laika un vietas tiesiskā darījumā regulējums ietverts Civillikums ceturtās daļas sestajā apakšnodaļā. Atbilstoši Civillikuma 1495.pantam laika posmu - gadu, mēnesi, nedēļu vai dienu - aprēķinot, to skaita no zināma brīža līdz atbilstošam brīdim nākošā laika posmā. Ja gadiem vai mēnešiem aprēķināmā laika beigas iekrīt tādā mēnesī, kuram nav atbilstoša datuma, tad laiks izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Gados, mēnešos un nedēļās skaitāmie termiņi sāk tecēt ar nākamo dienu pēc robežas, no kuras termiņš jāskaita. Tātad, ja līgumā noteikts, ka nauda jāatdod 10 dienu laikā, un tā aizdota 10.martā, tad dienu skaitīšana sākas ar 11.martu un termiņš notek 20.martā.
Ja attiecīga termiņa notecējums piešķir kādam tiesību vai zināmu spēju, tad viņš var to izlietot jau pēdējai termiņa dienai iestājoties. Pēdējā diena ietilpst termiņā, tajā var izlietot tiesību vai spēju, parasti līdz plkst.24:00. Taču, ja savu tiesību vai spēju izlietošanai ir jāiesniedz paziņojums iestādei vai organizācijai, tad tas jāizdara līdz darba dienas beigām.
Svētdiena un svinamā diena ir likumisks šķērslis tajos gadījumos, ja pienākums jāizpilda iestādē vai organizācijā, kura šī apstākļa dēļ nestrādā termiņa pēdējā dienā. Ja izpildījums dodams fiziskai personai, parādnieks nevar aizbildināties ar svētdienu vai svētkiem, taču, ja izpildījuma pieņemšanai vajadzīga īpaša izpildījuma kvalitātes pārbaude un pieņemšanas formalitāšu kārtošana, svētdiena un svētki ir šķērlis arī šādās attiecībās. …
