Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:994342
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1.Tiesību normas jēdziens.
Tiesības – visbiežāk saprot kā visiem obligāto sociālo normu sistēmu, ko aizsargā valsts. Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedrības parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Par tiesību būtību ir izteikti dažādi uzskati, pastāv daudzveidīgas tiesību doktrīnas, bet vienotu zinātnisku viedokļu šajā jautājumā nav. Tiesību jēdziens un uzskati par to laika gaitā ir ļoti mainījušies. Tiesību būtību izprot dažādi:
tiesību izpratne subjektīvā nozīmē – tiesības, kas pieder konkrētam subjektam, un viņš ar tām var brīvi rīkoties, citām personām neiejaucoties viņa darbībā (tiesības uz atpūtu, izglītību u.c.);
tiesību profesionālā izpratne – parasti balstās uz tiesību izpratni objektīvā nozīmē kā uzvedības normu kopumu, ko ir noteikusi valsts;
3) tiesību doktrinālā izpratne, kas balstās uz tiesību sintētisko definīciju, proti, tiesības ir konkrētā sabiedrībā atzītas un oficiāli aizsargātas taisnības un brīvības normatīvu kopums, kas regulē personu brīvās gribas cīņu un saskaņošanu viņu savstarpējās attiecībās.
Ievērību pelna arī vācu filozofa I.Kanta izstrādātā tiesību definīcija – tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīga brīvības likuma pamata. No sacītā izriet, ka cilvēka brīvības apziņā ir tas, kas prasa tiesību pastāvēšanu; ja objektīvi šī apziņa pastāv, pie tam tā var pāraugt patvaļā, nepieciešams likums, kas regulētu patvaļīgo rīcību.
Rietumu juridiskajā literatūrā pamatota doma par to, ka “tiesības ir indivīdu gribas brīva izpausme”. Šāda pieeja un izpratne attālina uzskatu par tiesībām kā vardarbības ieroci un individuālās gribas apspiešanas līdzekli. Tiesību izpratnē principāli svarīgi atzīmēt, ka - tiesības uzstājas:
ideju, priekšrakstu formā;
juridisko priekšrakstu formā, kurus nosaka valsts;
darbības vai attiecību formā, kurās realizējas tiesību idejas, principi un priekšraksti.

Tiesību normas struktūra.
Tiesību normas loģiskā struktūra – 1) tiesiskais sastāvs (līdzīgs noz. sastāvam); tiesiskās sekas.
Tiesību norma sastāv no dispozīcijas (aprakstošā), sankcijas un hipotēzes.
Hipotēze – Tiesību normas sastāvdaļa, kura norāda normas realizēšanas priekšnoteikumus, t.i., apstākļus, kādos tā piemērojama. Tai ir liela nozīme likumības nostiprināšanā, jo precīzs normas piemērošanas apstākļu formulējums nepieļauj kļūdas tās pielietošanā. Hipotēze iedalās: absolūti noteiktās, relatīvi noteiktās, alternatīvās, vienkāršās un saliktās. Absolūti noteiktā hipotēze konkrēti un tieši norāda normas piemērošanas apstākļus un dzīves faktus. Relatīvi noteiktā hipotēze tikai nosaka normas realizācijas priekšnoteikumus.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,10 €
Materiālu komplekts Nr. 1133608
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorija un tiesību vēsture”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/994342

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties