Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,34 (17%)
Cena ar atlaidi*:
1,65
Pirkt
Identifikators:813101
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1.Aditīvā (kumulatīvā) polimērija
Tās gadījumā pazīmes attīstību nosaka vairāki nealēlo gēnu pāri, turklāt to darbība summējas (katra atsevišķa dominantā gēna ietekme ir neliela). Šis gēnu mijiedarbības tips ir praktiski visu organismu kvantitatīvo pazīmju (vārpas garuma, vitamīnu daudzuma augļos, govju izslaukuma, cilvēka garuma, masas, ādas krāsas, intelekta līmeņa u.c.) attīstības pamatā. Jo lielāks nealēlo gēnu skaits nosaka doto pazīmi, jo sarežģītāka ir skaldīšanās F2 paaudzē un lielāka mainības amplitūda. Bez tam šo pazīmju fenotipisko izpausmi stipri ietekmē arī dažādi ārējās un iekšējās vides faktori.
Piemērs. Kviešu graudu krāsas iedzimšana.
Kviešu graudu krāsu nosaka divi nealēlo gēnu pāri: A1 – a1 un A2 – a2 turklāt krāsas intensitāte atkarīga no dominanto alēļu skaita: ja genotipā nav nevienas dominantās alēles, gaudi ir balti, ja ir viena dominantā alēle, - gaiši dzelteni, ja 2, - dzelteni, ja 3, - sarkandzelteni, ja 4, - tumši sarkandzelteni. Ja vecāku augu krāsa ir tumši sarkandzeltena un balta, tad F2 paaudzē fenotipiskās akaldīšanās skaitliskās attiecības būs – 1:4:6:4:1. Tātad aditīvās polimērijas gadījumā dihibrīdiskā F2 paaudzē novēro nevis skaldīšanos četrās krasi norobežotās fenotipiskās klasēs, bet gan veidojas pakāpeniska pazīmes variāciju rinda.
2.Neaditīvā polimērija
Tā izpaužas ar to, ka vienu pazīmi nosaka vairāki gēni ar vienādu fenotipisko ietekmi. Šādus gēnus sauc par polimēriem. Šajā gadījumā tiek izmantots princips par gēnu viennozīmīgu iedarbību uz pazīmes attīstību.
Piemērs Ganu plikstiņš
Krustojot augus ar ovālām pākstīm un trīsstūrveida pākstīm F1 paaudzē izaug augi ar trīsstūrveida pākstīm. Tos krustojot savā starpā pašapputes ceļā F2 paaudzē tiek novērota skaldīšanās augos ar trīsstūrveida pākstīm un ovālām pākstīm attiecībā 15:1. Tas ir izskaidrojams ar to, ka eksistē 2 gēni, kuri darbojas viennozīmīgi. Šādos gadījumos tos apzīmē kā A1 un A2.
Tad visiem genotipiem (A1, - A2, - , A1-a2a2, a1a1A2-) būs vienāds fenotips – trīsstūrveida pākstis, un tikai augi ar a1a1a2a2 atšķirsies – tiem būs ovālas pākstis.
Epistāze ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažkārt novēro starp dažādu gēnu alēlēm. Gēnu izpausmi var nomākt gan cits dominantais gēns, gan cits recesīvais gēns.
3.Recesīvā epistāze
Piemērs. Peļu krāsas iedzimšana.


Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,74 €
Materiālu komplekts Nr. 1147403
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Starplokusu mijiedarbības veidi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/813101

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties