Nealēlisko gēnu mijiedarbības tipi

Epistāze: parādība, kad viens gēns nomāc cita, nealēliska gēna fenotipisko izpausmi, sauc par epistāzi. Nomācošo gēnu sauc par epistātisko jeb supresoru, bet nomākto par- hipostātisko. Izšķir dominanto un recesīvo epistāzi (M.Misiņa,V.Loža 1991).
Dominantā epistāze- uz hipostātiska gēna izpausmi iedarbojas epistātiskā gēna dominantā alēle. Dominantās epistāzes gadījumā F2 paaudzē skaldīšanas notiek attiecībā 12/16 : 3/16 : 1/16, kā arī ta var izpausties arī citās attiecībās (M.Misiņa,V.Loža 1991). Piemērs: Vistām dominanto balto krāsu nosaka gēni CCII (baltās leghornas tips), bet recesīvo balto krāsu ccii ( baltās suseksas tips, baltās minorkas tips, baltās plimutrokas tips). Gēns C nosaka hromogēna klātbūtni jeb spalvu krāsainību, bet tā alēle c- hromogēna trūkumu. Gēns I nomāc C, bet i gēnu C nenomāc, tiklīdz gēnotipā parādās I, krāsas gēnu darbība tiek bloķēta.…