Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,27 (16%)
Cena ar atlaidi*:
11,93
Pirkt
Identifikators:764152
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
l.  Līgumi, to veidi. 2.Izpirkuma tiesības   
  Oferte, līguma būtiskās daļas, nosacījumi   
  Hipotēka   
l.  Procenti un to aprobežojumi. 2.Rokas ķīla un Lietošanas ķīla   
1.  Pirkuma līguma būtība   
2.  Darbinieku pārstāvis, viņa loma darba tiesiskajās attiecībās   
1.  Aizdevuma līgums. v   
2.  Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas nosacījumi un maksātnespējas pazīmes   
1.  Nomas un īres līguma laušana. 2.Ipasuma tiesību būtība   
  Galvojums   
  Galvenā lieta un tās būtiskās daļas un piederumi   
  Uzņēmuma līgums   
  Izdevumu raksturojums lietu tiesībās   
l.  Pirkuma līguma veidi, to nozīme   
2.  Valdījuma veidi   
1.  Saistību tiesību rašanās   
2.  Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas veidi   
l.  Dāvinājuma līgums. v   
2.  Šķēršļi laulības noslēgšanai   
  Patapinājuma līgums   
  Valdījuma raksturojums   
1.  Glabājuma līgums   
2.  Reālservitūtu būtība un pielietojums   
1.  Nomas un īres līgums   
2.  Servitūti, to veidi   
1.  Rokas nauda   
2.  Ne vienlīdzīgie līguma noteikumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā   
1.  Pilnvarojuma līgums   
2.  Darba strīdu risināšanas veidi un kārtība   
Pārdošana izsolē.   
2.  Lietu tiesību norobežošana no Saistību tiesībām   
2.  Nepieciešamie un derīgie izdevumi   
l.  Pirkuma līgums norobežošana no piegādes līguma   
2.  Vienpusēja atkāpšanās no līguma   
1.  Komercdarbības formas   
2.  Darba līguma uzteikšana pēc administrācijas iniciatīvas   
  Darba līgumu veidi, to raksturojums   
  Atpūtas laiks un darba laiks   
  Mantojuma pieņemšana un dalīšana   
1.  Kapitalsabiedrību reorganizācijas un likvidācijas kārtība   
2.  Darba sludinājumi un darba intervijas   
  L Darba samaksas reglamentācijas īpatnības   
2.  Likumiskās mantošanas īpatnības   
l.  Darbinieka pieņemšana un noformēšana darbā   
2.  Laulāto mantiskās attiecības   
  L Firmas veidošanas nosacījumi   
2.  Sabiedrību likvidācija un reorganizācija   
1.  Koplīgumu nozīme un noslēgšanas kārtība   
Darba fragmentsAizvērt

l .biļete.
l .Līgumi, to veidi. 2.Izpirkuma tiesības.
2.biļete.
Oferte, līguma būtiskās daļas, nosacījumi.
Hipotēka.
3.biļete
l .Procenti un to aprobežojumi. 2.Rokas ķīla un Lietošanas ķīla.
4. biļete.
Līgumsods.
Ķīlas tiesību būtība un to nozīme.
5.biļete.
1.Pirkuma līguma būtība.
2. Darbinieku pārstāvis, viņa loma darba tiesiskajās attiecībās.
6.biļete.
1. Gribas īstuma ierobežojumi (maldi, viltus, spaidi). "
2. Sabiedrību reģistrācijai nepieciešamie dokumenti, to raksturojums.
7.biļete.
1. Aizdevuma līgums. v
2. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas nosacījumi un maksātnespējas pazīmes.
8.biļete.
1.Nomas un īres līguma laušana. 2.Ipasuma tiesību būtība.
9.biļete.
Galvojums.
Galvenā lieta un tās būtiskās daļas un piederumi.
10.biļete.
Uzņēmuma līgums.
Izdevumu raksturojums lietu tiesībās.
11.biļete.
l .Pirkuma līguma veidi, to nozīme,
2. Valdījuma veidi.
12.biļete.
1. Saistību tiesību rašanās.
2. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas veidi.
13.biļete.
l .Dāvinājuma līgums. v
2. Šķēršļi laulības noslēgšanai.
14.biļete.
Patapinājuma līgums.
Valdījuma raksturojums.
15.biļete.
1.Glabājuma līgums.
2.Reālservitūtu būtība un pielietojums.














16.biļete.
1. Nomas un īres līgums.
2. Servitūti, to veidi.
17.bīļete.
1. Rokas nauda.
2.Ne vienlīdzīgie līguma noteikumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
18.biļete.
1.Pilnvarojuma līgums.
2. Darba strīdu risināšanas veidi un kārtība.
19.biļete.
l .Pārdošana izsolē.
2.Lietu tiesību norobežošana no Saistību tiesībām.
20.biļete.
l .Pārvadājuma līgums.
2.Nepieciešamie un derīgie izdevumi.
21.biļete.
l .Pirkuma līgums norobežošana no piegādes līguma.
2. Vienpusēja atkāpšanās no līguma.
22.biļete.
1.Komercdarbības formas.
2. Darba līguma uzteikšana pēc administrācijas iniciatīvas.
23.biļete.
Personālsabiedrību īpatnības.
Darba līgumu veidi, to raksturojums.
24.bijete.
Atpūtas laiks un darba laiks.
Mantojuma pieņemšana un dalīšana.
25.biļete.
1. Kapitalsabiedrību reorganizācijas un likvidācijas kārtība.
2. Darba sludinājumi un darba intervijas.
26.biļete.
L Darba samaksas reglamentācijas īpatnības.
2. Likumiskās mantošanas īpatnības.
27.biļete.
l. Darbinieka pieņemšana un noformēšana darbā.
2. Laulāto mantiskās attiecības.
28.bilete.
L Firmas veidošanas nosacījumi.
2. Sabiedrību likvidācija un reorganizācija.
29.biļete.
1. Koplīgumu nozīme un noslēgšanas kārtība. ,
2. Publiskie un privātie testamenti.

1.biļete
1. Līgumi un to veidi.
Līgums plašāka nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums Šaurākā, Šeit pieņēma nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums). Vienpusējs apsolījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nenodibina nekādu saistību.

2. Izpirkuma tiesības
Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās. Izpirkuma tiesība ir lielu tiesība, un to var izlietot nevien pret pirmo šai tiesībai pakļautā nekustamā īpašuma ieguvēju, bet arī prei sekojošiem. Izpirkuma tiesību nodibina vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī ar testamentu. Visi pienākumi, kurus uzņēmies nekustamā īpašuma ieguvējs, jāpārņem tās izpircējam, un viņš nevar aprobežoties vienīgi ar apsolījumu samaksai ieguvējam to summu, kādu viņš uzņēmies doi par nekustamo īpašumu, ne arī ar šās summas nodrošinājumu ar galvojumu vai kādā citā kārtā, bet viņam, pieteicot savu tiesību, tūliņ jāiemaksā Šī summa, pievienojot tai atlīdzību par izdevumiem naudā; bet ja ieguvējs atteicas šo naudu pieņemt, tad izpircējam tā jāiemaksā tiesā.

2.biļete
1) Oferte, līguma būtiskās daļas, nosacījumi.
Oferte. Līguma slēgšanas pamatā ir vienas puses piedāvājums slēgt līgumu. Šādu priekšlikumu, kurš satur obligātos līguma noteikumus sauc par oferti. Bezierunu piekrišanu slēgt līgumu sauc par akceptu.
Pēc sava rakstura ofertes var būt parastās un publiskās. Parastā oferte vienmēr ir adresēta noteiktām, skaidri zināmām personām, bet publiskās – nenoteiktam personu lokam sludinājuma vai publikācijas veidā. Izteiktā (izsūtītā) oferte parasti laika ziņā saista oferentu – personu, kura izteikusi piedāvājumu, taču šis termiņš nav speciāli atrunāts nevienā normatīvā aktā. Galvenā prasība – tam jābūt saprātīgam, tādam, kurā piedāvājuma saņēmējs var reāli izteikt savu piekrišanu vai atteikumu slēgt līgumu, vai arī izsūtīt atbildi ar piedāvājuma precizējumu vai izmainīt atsevišķus piedāvājuma noteikumus, ko var uzskatīt par jaunu piedāvājumu slēgt līgumu jeb pretoferti. Praksē ir izstrādājusies nerakstīta norma, ka saprātīgs termiņš ir vismaz divas nedēļas (14 dienas), ja nav norādīts cits konkrēts termiņš atbildes sniegšanai. Ja ofertē ir norādīts noteikts termiņš, oferentam tas ir saistošs un pirms tā iestāšanās viņš nevar piedāvāt slēgt darījumu citai personai, jo viņam nezinot, iespējams, ka akceptants ir jau izsūtījis savu piekrišanu un ar izsūtīšanas brīdi līgums skaitās noslēgts. Līguma neizpilde vienmēr rada zaudējumu atlīdzības pienākumu.
Izsūtīto oferti vai akceptu ir iespējams atsaukt tikai tad, ja atsaukumu adresāts ir saņēmis pirms pašas ofertes vai akcepta. Piemēram, oferte vai akcepts ir izsūtīts vēstules veidā pa pastu, bet atsaukums tiek noraidīts pa faksu.
Oferte ir jānorobežo no priekšlīguma. Civillikumā šie jēdzieni arī ir stingri norobežoti. Priekšlīgums ir pušu vienošanās nākotnē slēgt konkrētu līgumu par jau atrunātiem būtiskiem līguma noteikumiem. Atšķirībā no ofertes, kas ir piedāvājums slēgt līgumu, priekšlīgums rada tiesības nākotnē prasīt no otras līgumslēdzējpuses izpildīt vienošanos un noslēgt pašu līgumu, bet nevis pieprasīt darba vai pakalpojuma izpildi, vai arī lietas nodošanu. Jāatzīmē, ka noslēgtie priekšlīgumi rada saistības starp pusēm un uz tiem attiecās viss, kas attiecās uz pašu līgumu noslēgšanu un izpildi.

Tiesiska darījuma sastāvdaļas ir vai nu būtiskas, vai dabiskas, vai nejaušas.
Būtisks darījumā ir viss tas, kas nepieciešams lā jēdzienam un bez kā arī pats nodomātais darījums nav iespējams. Tādēļ tādās darījuma būtiskās sastāvdaļās neko nevar pārgrozīt pat arī pusēm savstarpēji vienojoties.

2) Hipotēka
Hipotēka dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemes grāmatās.
Lai hipotēkas īerakstījums zemes grāmatās būtu spēkā, ir vajadzīgs:
1) lai tas būtu ierakstīts attiecīgā iestādē (1369.p.);
2) lai tas būtu ierakstīts pienācīgā laikā (1370.p.);
3) lai prasījumam būtu ierakstīšanai vajadzīgās īpašības (1371. un 1372.p.);
lai arī nekustamam īpašumam, uz kuru hipotēku ieraksta zemes grāmatās, būtu tam nolūkam noteiktās īpašības.
hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk — ķīlu zīme) — bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotekārajiem aizdevumiem vai aizdevumiem, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, un citu šajā likumā paredzēto segumu;

3. biļete
1) % un to aprobežojumi
1753. Ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
1754. Procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.
1755. Procenti jādod tās pajas Šķiras lietās, no kādām pastāv galvenais parāds; tomēr naudas parādos darījuma dalībnieki var sevišķi norunāt, ka kreditors procentu vietā lielo kādu parādnieka lietu vai saņem no viņa kādus citus izpildījumus.
1764. Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - lō izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā.
1765. Procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simla gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktā termiņā nesamaksā procentus par ne mazāk kā gadu, tad, pēc kreditora pieprasījuma, par viņam pienākošos procentu summu aprēķina no minētā termiņa likumiskos procentus.
1766. Kad par nenomaksātiem procentiem izdota sevišķa parādzīme vai kad par pašu kapitālu kopā ar nenomaksātiem procentiem saņemta agrākās parādzīmes vietā jauna, kredilors var par nenomaksātiem procentiem aprēķināt jaunus procentus.

2) Rokas ķīla un lietošanas ķīla
1340. Rokas ķīlu (1279.p.) nodibina ar to, ka parādnieks nodod ķīlas ņēmēja valdījumā kustamu lietu ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam, ja Šis nodoms pie tam noteikti izsacīts, vai arī klusējot skaidri izpaudies. Rokas ķīlas valdījuma nodošana ķīlas ņēmējam notiek pēc vispārējiem kustamu lielu valdījuma iegūšanas noteikumiem.
1341. Kam ir liesība brīvi noleikt par lietu, tas arī var to nodot kādam citam par rokas ķīlu.
1342. Ja lietu, kas nodota izstrādāt vai pārvadāt, ieķīlā trešai personai, lād tā nodrošina parādu tikai izstrādāšanas vai pārvadāšanas maksas apmērā, ar kuras samaksu lietas īpašniekam ir vienmēr tiesība to izpirkt.
1343. Ja kāds labticīgi pieņem par rokas ķīlu sava prasījuma nodrošināšanai tādu kustamu l ietu, kuru īpašnieks labprātīgi uzticējis (1065.p.) ieķīlātājam, tad šī lieta atbild ķīlas ņēmējam par viņa prasījuma nolīdzinājumu, līdz kamēr to izpērk ieķīlātājs vai īpašnieks.
1344. Ja ir ieķīlāta noziedzīgā ceļā dabūta vai nozaudēta lieta, pie kam ķīlas ņēmējs par to nav zinājis un nav varējis zināt, tad viņam ir tiesība, tiklab pret ieķīlātāju, kā arī pret ikvienu trešo personu, paturēt šo lietu, līdz kamēr nolīdzināts viņa prasījums, kura nodrošinājumam lieta viņam nodota; bet viņam tā nekavējoties jāizdod lietas īpašniekam bez atlīdzības, tiklīdz tas ir zināms, un viņš savu prasījumu, kā arī prasību par izdevumu un zaudējumu atlīdzību var vērst tikai pret savu parādnieku vai pret to personu no kuras viņš lietu saņēmis.
1345. Ķīlas ņēmējam, kas saņēmis apzināti noziedzīgā ceļādabūtu vai nozaudētu lietu par rokas ķīlu, jāatdod tā atprasītajam īpašniekam bez atlīdzības.
1346. Ja lietu, ko ķīlas ņēmējs saņēmis par rokas ķīlu labticīgi, viņam aiz kāda tiesiska iemesla atņem, vai ja tajā izrādās tādi būtiski trūkumi, kuri tās vērtību samazina tiktāl, ka šī vērtība nesasniedz ar to nodrošināmā prasījuma apmēru, tad ķīlas ņēmējam ir tiesība visu viņam no tam radušos zaudējumu atlīdzību prasīt no parādnieka.

4.biļete
1) Līgumsods
Līgumsods ir zaudējumi, ko līgumslēdzējpuse uzņemās gadījumā, ja viņa neizpilda noteikto saistību vispār, vai arī neizpilda pienācīgi. Tradicionāli ir noteikts, ka līgumsodu pieprasa tajā gadījumā, kad līgums noteiktajā termiņā vispār netiek pildīts.
Šajā gadījumā kreditoram ir dotas izvēles tiesības:
1) pieprasīt samaksāt līgumā noteikto līgumsodu un atbrīvot parādnieku no turpmākām saistībām;
2) atbrīvot parādnieku no līgumsoda samaksas un noteikt citu saistības izpildes termiņu.
1716. Līgumsods ir pārmetums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
1717. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien nauda, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
1718. Ja kādam jācieš līgumsods, tad kreditors varprasīt vai nu lā samaksu, vai līguma izpildīšanu; bet izvēlējies samaksu, viņš vairs nevar pēc tam prasīt līguma izpildīšanu, un otrādi.
Ja līguma priekšmets bijis kautko nedarīt, tad var prasīt vienīgi līgumsodu.
1721.Ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā da|a. Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne ne zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.
1722. Tiesība prasīt līgumsodu, kā arī atbildība par tā samaksu pāriet uz attiecīgas personas mantiniekiem; bet ja mantinieku ir vairāki, tie tomēr neatbild solidāri.

2) Ķīlas tiesību būtība un to nozīme.
Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841.p.), uz kuras pamata šī I ieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu,
Ķīlas tiesību par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā, sauc par rokas ķīlu. Nekustamas lietas ieķīlājumu, nenododot valdījumu, sauc par hipotēku.
Ja kustama vai nekustama augļu nesēja lieta ieķīlāta tā, ka kreditors to valda un ievāc no tās augļus, tad Šādu ķīlu sauc par lietošanas ķīlu.

5. biļete
1) Pirkuma līguma būtība
Pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Pārdot var katrs, kam ir tiesība pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt; bet pirkt var katrs, kam likums neaizliedz te iegūt. Pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.

2) Darbinieku pārstāvis, viņa loma darba tiesiskajās attiecībās.
Darbinieka pārstāvis ir:
1) darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;
2) darbinieku pilnvaroti pārstāvji, kurus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti pieci vai vairāki darbinieki. Darbinieku pilnvarotus pārstāvjus uz noteiktu pilnvaru termiņu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā darba devēja uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem. Sapulces gaitu protokolē un pieņemtos lēmumus ieraksta protokolā. Darbinieku pilnvaroti pārstāvji pauž vienotu viedokli attiecībā uz darba devēju.
Ja ir vairākas darbinieku arodbiedrības, tās kopīgam sarunām ar darba devēju pilnvaro savus pārstāvjus proporcionāli katras arodbiedrības biedru skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katra. Ja sarunām ar darba devēju izvirzīti vairāku arodbiedrību pārstāvji, viņi pauž vienotu viedokli.
Aprēķinot darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku. Darbinieku pārstāvji laikus saņem informāciju un konsultējas ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstāk|us un nodarbinātību uzņēmumā. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju.

6. biļete
1) Gribas īstuma ierobežojumi (maldi, viltus, spaidi).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Saimnieciskās un darba tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/764152

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties