Rūdolfa Blaumaņa noveles "Salna pavasarī" galveno tēlu arhetipu analīze

Mālnieka personībā vienlīdz spilgti iezīmējas divi arhetipi – Zeva un Aīda arhetipi. Abi šie arhetipi ir karaliskie arhetipi, un ne velti – Mālnieks ir bagāts vīrs ar lielu mantojumu. Zeva arhetips caur Mālnieka personību izpaužas attieksmē pret Lieni – Zevs visu dara ar aprēķinu, gan izvēlas sievieti, gan precas, jo sieviete var pildīt savus sievietes pienākumus un ļaut Zevam darīt savus. Tāda situācija arī rodas starp Mālnieku un Lieni, un Mālnieks to nemaz neslēpj – Mālniekam nav nepieciešama sieva kā mīļotā, bet gan sieva kā mājas uzturētāja un vīra aprūpētāja. Šīs precības noteikti ir kā darījums, kura rezultātā Liene var tikt pie milzīga mantojuma. Tāpat Mālnieka raksturā iezīmējas Zeva spēja pielāgoties tam, ko sieviete grib redzēt, lai beigās iegūtu to, ko pats vēlas – sākumā Lienei doma par precībām ar Mālnieku šķiet absurda, apkaunojoša, bet jau pēc īsas sarunas ar Mālnieku viņa tomēr piekrīt precībām – Mālnieks spēj atrast īstos vārdus, kas tieši Lieni spēj pārliecināt: “Gludāki kā ar šiem vārdiem vecais Lienei ceļu uz Mālniekiem nebūtu varējis nolīdzināt…