Romāna sižets.
Galvenā romāna varone ir kāda meitene Austra, kurai dzīve nav bijusi īpaši labvēlīga. Viņa tikko ir atgriezusies no Lielbritānijas, kur 5 mēnešus nostrādāja kādā mājā par auklīti. Braucot mājās, viņa nejauši autobusā satiek Reini, kurš pats atgriežas Latvijā pēc 6 mēnešus vīnogu lasīšanas Francijas plantācijās.
Viņš apsēžas netālu no Austras un uzsāk ar to draudzīgu sarunu, bet Austrai tas izraisa tādu neomulības sajūtu, kaut pašai gribētos ar Reini draudzīgi parunāt, bet kaut kas viņai to neļauj darīt un liek būt piesardzīgai vīriešu tuvumā.
Atgriezusies beidzot Latvijā, Austra atgriežas pie Malvīnes kundzes, kas jau agrāk tai bija izīrējusi istabiņu un tas izdodas arī tagad, tikai maksa būs nedaudz augstāka.
Austra, pēc iekārtošanās nolemj sākt meklēt darbu tepat Latvijā un pēc nejaušās sastapšanās ar kādreizējo studiju biedreni, viņa uzzina par brīvu vietu kādā tulkošanas firmā WestLat un arī par iespēju tikt pie kāda divistabu dzīvoklīša izīrēšanas, lai nebūtu jādzīvo ar sīkumaino Malvīnes kundzi un varētu iegūt sev brīvības sajūtu. Tā nu Austra pieņem gan darba piedāvājumu un piekrīt strādāt par angļu valodas tulku, gan pieņem sniegto iespēju izīrēt divistabu dzīvokli.
Tulkošanas birojā ir jauks un draudzīgs darbinieku kolektīvs, kas Austru pieņem ļoti silti, kaut tai ar tulkošanu neveicas tik labi kā gribētos. Pēc kāda laiciņa strādāšanas jaukajā meiteņu kolektīvā darbā tiek pieņemts vēl viens tulks uz pilnu slodzi un tas izrādās neviens cits, kā reiz autobusā satiktais Reinis. Austra par šādu likteņa nejaušību ir pārsteigta - patīkami tas viņai neliekas, tāpēc viņa cenšas no Reiņa turēties zināmā attālumā, kaut arī Reinis cenšas ar to draudzīgi parunāties. „Austrai gribējās klausīties Reiņa smieklos, bet pašai kaut kur noslēpties vai kļūt neredzamai. Kāpēc tā, Austra nezināja, bailes no puiša tuvuma jaucās ar grūti apvaldāmu ziņkāri un vēl kaut ko vārdos neaprakstāmu, kas bija stiprāks par meitenes pierasto bēgšanas instinktu.”(143.lpp.)
Tuvojās Ziemassvētku brīvdienas un Austra nolēma pēc kāda gada neredzēšanās ar māti aizbraukt beidzot pie tās ciemos un apskatīties, kā tai tagad klājas – varbūt kaut kas ir mainījies uz labo pusi. Tur aizbraucot, nākas sastapties tikai ar vilšanos un atziņu, ka tādi cilvēki, kā viņas māte, laikam gan nekad nemainīsies, jo māte pat, ieraugot uz sliekšņa Austru, ir savādi izbrīnīta par tādu apciemojumu. Austra arī redz aiz mātes muguras nostājamies Haraldu un vienīgais, ko māte spēj pateikt, ka tagad tas ir viņas jaunais patēvs. Austra to redzot un izdzirdot, metas skriet prom, ko kājas nes un pamostas kādā sievietes mašīnā, kas Austru bija paglābusi no nosalšanas sniegā.
Atgriežoties darbā pēc brīvdienām, Austra uz datora klaviatūras atrod piparkūku autobusa formā – tā noteikti ir Reiņa nolikta, un Austra apraudas, jo tā ir pirmā Ziemassvētku dāvana, ko viņa ir saņēmusi.
Tā pamazām Austra iepazīstas tuvāk ar savām kolēģēm – pat pieskata Elfas bērnu un uzzina šokējošu dzīvesstāstu no pašas Elfas – viņai nav nemaz tik viegla un grezna dzīve, kā apkārtējiem izskatās. Šeit pierādās tas, ka nekāda bagātība nespēj cilvēku darīt laimīgu, ja nav īstas mīlestības.
Laikam ejot, Austra kaut kā cenšas pārvarēt savas bailes un biklumu, atļaujot Reinim kaut nedaudz sev tuvoties. Var redzēt, ka viņu starpā kaut kas pamazām veidojas. Pat tad, kad abiem nākas doties meklēt Jautrīti un mēģināt viņu vest uz pareizā ceļa, noskaidrojot, kādos netīros darījums viņa ir iesaistījusies.
Viss notiek ļoti lēnām. Reinim izdodas biklo meiteni noskūpstīt, bet meitene metas bēgt, ko kājas nes, kaut tajā pašā laikā ilgojas pēc šo skūpstu un glāstu turpinājuma. Viss ir sarežģījies – Austra pat lūdz savu darba galdu pārvietot blakusistabā, lai tikai nebūtu augu dienu jāsēž blakus Reinim un jāredz viņa mulsinošais acu skatiens. Viņa ir nobijusies un samulsusi pati no savas muļķīgās rīcības, bet tur neko nevar sev padarīt.
Pienāk Reiņa dzimšanas diena un darba kolektīvā tiek sarīkotas mazas svinības, kur visi iepazīstas ar Reiņa mammu – Irēnīti, kas ir ļoti sirsnīgs un gādīgs cilvēks. Nākamajā dienā Reiņa mamma pārdzīvo sirdstrieku un nokļūst ļoti smagā stāvoklī, kad tai nu ir nepieciešama operācija, kurai vajag 800 latus. Reinim tādas naudas nav. Nevienam nesakot, Austra dodas uz banku pakaļ visiem saviem ietaupījumiem un iegūto naudu, nemaz nedomājot, iedod Reinim. Viņš ir tai ļoti pateicīgs un nemaz nezin, kā viņai atmaksāt.
Operācija izdodas veiksmīga un pirmā, kam viņš to atnāk paziņot ir Austra, kas ko tādu nemaz negaidīja. Viņš ir tik ļoti laimīgs par mātes veiksmīgo operāciju, ka vēlas dalīties šajā laimē ar Austru, kuras logos gaisma deg savādāk kā citos..
Beidzot Austra ir laimīga pēc visa dzīvē piedzīvotā rūgtuma, sāpēm un netaisnības. Pirmo reizi viņa jūtas mīlēta un sargāta. Beidzot ir cilvēks, kam viņa ir svarīga un, kas ir svarīgs viņai. Viņa vairs nav viena
…
