Robežakmeņi kā zemes dokumenti. Robežakmeņi un kapakmeņi ir nozīmīgākie dabā, vēsturē un filozofijā, tāpēc ka tie ir nopietni un atbildīgi iezīmēti. Tāpēc, ka tie ir stipri, jo atzīmē cilvēkam vissvarīgāko – viņa zemes piederību un viņa dzīvi.
Robežakmeņi un kapakmeņi ir līdzīgi un bieži vien grūti atšķirami. Pirmie rāda robežu starp šo pasauli un viņsauli jeb robežu starp dzīvību un nāvi.Robežakmeņi norāda tikai zemes īpašuma robežas, bet arī par tām ir atdotas dzīvības.
Robežakmeņi senāk ir dokumentēti ar ķeizara valsts un bīskapa likumiem, zīmogiem, bet nu izvārtīti pa akmeņu kaudzēm vai iemūrēti citam kūts, citam klēts vai vēl kādas ēkas sienā.
Robežakmeņus, kas apliecina zemes piederību, tomēr nevaram savietot vienā grupā ar kapu krustakmeņiem, lai arī dažreiz tos ir grūti atšķirt,it īpaši viduslaiku zudušo kapsētu krustakmeņus varam sajaukt ar tā laika robežakmeņiem.
Latvijas zemi pa laukiem, mežiem, purviem un grāvjiem piepilda tūkstošiem robežakmeņu- nelieli, lieli, ļoti lieli. Liela daļa kaut kur guļ nezināmi zem sūnām, kritalām vai zemes, vai sastumtu akmeņu kaudzēs.Mazāki robežakmeņi parādās un atkal pazūd. Paviršāk iekaltie aizmirstas. Tie visi ir iezīmēti ar īpašu iekalumu. Šīs zīmes pamats ir krusts. Krusta līniju virzienus, izlocījumus un zaru papildinājumus ir jāprot lasīt, katram ir sava nozīme. Nopietnākiem robežakmeņiem ir iekalti gadskaitļi un numuri. Robežakmeņos var būt redzami arī burti, kas parasti norāda īpašnieka iniciāļus, bet burtiem iespējama arī cita nozīme. Dažkārt iekalumi varbūt papildināti ar vēl kādām līnijām vai īpašiem veidojumiem.…
