Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,26 (13%)
Cena ar atlaidi*:
1,73
Pirkt
Identifikators:979628
Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu profesionālā tēlniecība aizsākās tikai 19. gs. nogalē. To ievadīja Gustavs Šķilters(pievērsās portretam), Teodors Zaļkalns, Burkards Dzenis un Augusts Bija. Savas darbības sākumā viņi vēl dzīvoja un strādāja ārpus dzimtās Latvijas.
20. gs. sākumā latviešu tēlniecība pārsvarā pievērsās stājdarbiem- portretiem un figurālām kompozīcijām. Monumentāli izteiktākās formās, pielietojot diorītu un granītu, Pirmā pasaules kara laikā sāka strādāt T. Zaļkalns (“Stāvošā māmiņa”, 1915; “Sēdošā māmiņa”, 1916) un B. Dzenis (“Kurzemniece”, 1915).
Otrā gadu desmita beigās latviešu tēlniecībā ienāca Kārlis Zāle, kura daiļrade un izcilais monumentālais talants stipri ietekmēja latviešu monumentālās tēlniecības attīstību. Ievērojamākie šā laika darbi ir Raiņa kapa piemineklis, Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis.
Kaut arī memoriāla tēma bija ļoti svarīga, tā, nebija vienīgā, ar ko nodarbojās tēlnieki. Vairāki ievērojami tēlnieki pievērsās portretam un plaši pieprasītajām dekoratīvajām kompozīcijām, kā arī mazo formu tēlniecībai. Mākslas akadēmijā jauno tēlnieku paaudzi skoloja profesori Konstantīns Rončevskis (1875-1935), Burkards Dzenis (1879-1966), jau nosauktie T. Zaļkalns, K. Zāle. Kopš 30. gadu otrās puses liela ietekme bija Kārļa Jansona (1896-1986) pedagoģiskajai darbībai. Jaunajiem māksliniekiem tika dota iespēja strādāt viņa darbnīcā “Siļķu” mājās pie Cēsīm.
Šajos divdesmit gados latviešu profesionālā māksla izveidojās par patstāvīgu un neatkarīgu, specifiski latvisku mākslu.
Kārlis Zāle. Profesionālo izglītību Zāle ieguva Kazaņas mākslas skolā, vēlāk devās uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā – Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs). 1921. gadā devās uz Berlīni, kur piedzīvoja ekspresionisma un – tēlniecībā – konstruktīviskma uzplaukumu. K.Zāles daiļrade neaprobežojās ar monumentālo tēlniecību. Gan savas darbības sākuma posmā, gan mūža nogalē viņš pievērsās arī stājskulptūrai (lielākoties portretiem un figurālām kompozīcijām). Vairums viņa mākslas tēlu ir vispārināti simboli- Dzimtene, Revolūcija, skumjas par tautas nestajiem upuriem.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,06 €
Materiālu komplekts Nr. 1174000
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tēlniecība Latvijā 20.-40.gados”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/979628

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties