Renesanses teātris un dramaturģija

Lielākie renesanses sasniegumi literatūras jomā saistāmi ar drāmas attīstību. Arī teātris kļuva ļoti populārs, un it īpaši galma dzīvē tas ieņēma svarīgu vietu. Izcilākais tālaika dramaturgs ir neapšaubāmi Viljams Šekspīrs.
Renesanses laikmetā rūpīgi tika pētīta antīko autoru dramaturģija. Tā gan vairāk bija domāta lasīšanai, nevis iestudēšanai. Romas universitātes profesora Pomponija Leto (Leto, 1427-1497) pulciņā Plauta drāmas sāka lasīt lomās. Itāļu galmā sāka iestudēt Plauta un Terencija komēdijas latīņu valodā. Ap 1473.-1478. gadu Romas Akadēmijā iestudēja Plauta komēdiju „Ēzeļi”. Taču 15.gs.beigās itāļu humānists Batista Guarini sāka tulkot antīko dramaturģiju itāļu valodā. Jaunie galminieki spēlēja iestudējumos, kas tika pārvērsti par krāšņām izrādēm ar dārgām dekorācijām.
16.gs.sākumā Itālijā parādās zinātniskās komēdijas, kuras sarakstīja itāļu humānisti, izmantojot antīkās dramaturģijas sižetus un tēlus. Par šādas dramaturģijas aizsācēju uzskata Ludoviko Ariosto, kurš sarakstījis „Komēdiju lādē”, „Studentus” un citus darbus. Savukārt Pjetro Aretīno (1492-1556) savos darbos jau ievērojami attālinās no antīkajiem darbiem.…