Pilsētu uzplaukums 11.-13.gadsimtā

4. – amatniecība – cunftes – ststūti, cunftu uzdevumi.
Cunftes bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās. Ar amatniecību varēja nodarboties tikai cunftēm piederīgi amatnieki. Tiem, kas nebija cinftēs vai tie, kas bija ienācēji no citurienes, tirgoties bija liegts.
Cunftu uzdevums bija rūpēties, lai amatā nodarbinātais, varētu nopelnīt pietiekamu iztiku. Neviens, veicot vienu un to pašu darbu, nedrīkstēja kļūt bagātāks par citu, iedzīvoties uz citu amatnieku rēķina vai pārvilināt pie sevis cita meistara pasūtītājus. Cunftes savos stastūtos (šrāgās) noteica meistaru, zeļļu un mācekļu skaitu, algas, darba dienas garumu, izgatavojamo izstrādājumu daudzumu un cenas. Cunftes novērsa konkurenci amatnieku starpā un cīnijās par to, lai visiem izstradājumiem būtu vienāda kvalitāte. Cunftes locekļus vienoja ne tikai amats, bet arī svētki (cunftes svētā aizgādņa diena, jaunu meistaru uzņemšana u.c.). Baznīcās cunftei bija savs altāris un sols. Cunftes pienākums bija uzturēt kārtībā kādu noteiktu pilsētas mūra daļu un aizsargāt to no ienaidniekiem. Privāto dzīvi mūsdienu izpratnē viduslaikos nepazina.
…