Kādas procedūras pastāv privātajās un valsts iestādēs, kas palīdz kontrolēt varas ietekmi uz indivīdu? Kādi ir šo procedūru trūkumi?
Privātajās un valsts iestādēs pastāv dažādas metodes, ar kuru palīdzību cenšas kontrolēt varas ietekmi uz indivīdu:
- Amata apraksts – amata aprakstā ir ietvertas visas attiecīgā amata uzvedības normas, uzdevumi, pienākumi un citi ar attiecīgo amatu saistītās lietas. Gadījumos, kad attiecīgajam amatam ir piešķirtas noteiktas varas pozīcijas, tad attiecīgajos amata aprakstos arī ir atrunātas šīs varas izmantošanas iespējas un ierobežojumi. Diemēl ne vienmēr organizāciju kultūrā ir izkopta vēlme vadīties no šiem oficiāli izstrādātajiem amatu aprakstiem. Gan valsts, gan privātajos uzņēmumos šie apraksti ir tikai kā oficiāli apraksti. Bieži vien nav personas un noteikumi, kas attiecīgi izvērtētu profesionāļu uzvedību. Kā arī šajos aprakstos ne vienmēr ir paredzētas visas iespējāmās varas izpausmes – daudzas privāta rakstura negatīvās varas izpausmes nav aprunātas ne amata aprakstos, ne līgumos.
- darba līgums – darba līgumā arī ir paredzēti darba devēja un attiecīgās ar varu saistītās pozīcijas pienākumi, saistības un tiesības. Darba līgumā parasti arī ir noteikti ierobežojumi,
kas attiecīgajai personai kopumā nedod iespēju pakļauties visām varas izpausmēm. Protams šīs līgumā paredzētās lietas var īstenoties tikai tādā gadījumā , ja ir kāds, kas to uzrauga un kāds, kas attiecīgi veici visas paredzētās soda sankcijas (ja tādas ir paredzētas).
- Atbildība – profesionālajā vidē varas pozīcijas parasti netiek atstātas bez lielas atbildības un atskaitīšanās pienākumiem. Varas pozīcijai uzliktā atbildība neļauj personai brīvi pakļauties varas papildus izpausmēm, kas varētu kaitēt uzlikto atbildību īstenošanā un veiksmīgi atskaitīties viņus pārvaldošām pozīcijām. Šī metode spēj darboties tādos gadījumos, ja par attiecīgo atbildības nepildīšanu ir paredzēts noteikts soda mērs, kas attiecīgajai personai ir ļoti nevēlams.…
